Reformu partijas valdes sēdē Kalass sacījis, ka atsauc savu kandidatūru premjera amatam pret viņu vērsto politisko uzbrukumu dēļ, aģentūrai BNS pastāstīja Reformu partijas preses sekretārs Sīms Puks.
Vienlaikus Kallass pauda cerību, ka nākamo valdību izveidos Reformu partija kopā ar Sociāldemokrātisko partiju (SDE).
Kallass atgādināja, ka viņa kandidatūra uz premjera amatu tika apstiprināta Reformu partijas kongresā 2.martā pēc līdzšinējā premjera Andrusa Ansipa lēmuma par demisiju un kopš tā laika ir notikušas daudzas sarunas par jaunās valdības veidošanu Reformu partijas vadībā.
"Ir notikušas garas diskusijas ar Sociāldemokrātiskās partijas kā iespējamās jaunās partneres pārstāvjiem. Mēs esam panākuši diezgan labu progresu. Sarunvežu komanda ir izdarījusi lielu darbu, un man ir iemesls uzskatīt, ka Reformu partija un Sociāldemokrātiskā partija drīz izveidos labu koalīcijas valdību, kas atbilst tautas gaidām," lasāms Kallasa paziņojumā.
Tomēr viņš norādīja uz traucējošo faktoru valdības veidošanas procesā. "Uzreiz, kā dažiem kļuva skaidrs, ka es varētu kļūt par nākamo Igaunijas premjerministru, tika sākta mediju kampaņa. Vistrakākais ir sācies tagad. Nav iemesla domāt, ka kampaņa neturpināsies," viņš norādīja.
Kallass uzsvēra, ka ir radusies situācija, kad tā vietā, lai risinātu Igaunijai svarīgus jautājumus, viņam un viņa palīgiem jāpavada neskaitāmas stundas, atspēkojot apsūdzības, aizdomas, visādu veidu jautājumus, kas viss beigās novedis pie secinājuma, ka "ar paskaidrojumiem ir par maz".
"Premjerministrs tādā situācijā nevar strādāt efektīvi. Tāda situācija ir nasta partijai, valdībai un arī koalīcijas partnerim. Es vairākkārt esmu ieteicis cilvēkiem, kas nonākuši tādā situācijā, atkāpties, un tagad es to daru pats," paskaidroja Kallass.
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess vēl nebija oficiāli izvirzījis Kallasu par premjera amata kandidātu.
Vairāki Reformu partijas politiķi trešdien pieļāva iespēju, ka pēc šī Kallasa paziņojuma partijas kandidāts premjera amatam varētu būt tieslietu ministrs Hanno Pevkurs.
"Eesti Paevaleht" iepriekš vēstīja, ka Kallass pirms divdesmit gadiem, kad viņš bija Igaunijas centrālās bankas prezidents, ir izsniedzis bankas garantiju par 100 miljoniem ASV dolāru. Lai gan garantijas vēstule bija derīga līdz 2004.gadam, Igaunijas Bankas grāmatvedībā par to datu nav.
Igaunijas plašsaziņas līdzekļos pašlaik Kallasa vārds tiek saistīts ar vēl vienu finanšu skandālu - 1995.gadā notikušu Igaunijas Bankas vēstules Krievijas komercbankai "Vņešekonombank" falsifikāciju. Pamatojoties uz šo vēstuli, šī Krievijas banka pārskaitīja Krievijā reģistrētai firmai "TSL International" 32,3miljonus dolāru. Tomēr nav zināms, kā nauda tika saņemta un kur palika. Lai gan Kallass neilgi pirms vēstules nosūtīšanas aizgāja no darba Igaunijas centrālajā bankā un vēstuli nav parakstījis, Igaunijas plašsaziņas līdzekļi neizslēdz iespēju, ka tā tika sagatavota Kallasa darbības laikā.
