“Ukraiņiem ir izdevies panākt, ka frontes līnija nav sabrukusi, viņi ir spējuši nodrošināt aizsardzību visā šajā 1300 kilometru garumā, ieskaitot arī no Baltkrievijas puses,” stāsta Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Jānis Slaidiņš.

“Ja mēs runājam par kļūdām, tās vairāk bija raksturīgas kara sākumposmā, kad ukraiņi tomēr neizvērtēja plašo Krievijas uzbrukumu un nācās vienkārši daļu teritorijas atstāt tāpēc, ka nebija iespējams to nosargāt.”

Slaidiņš atzīst, ka turpmāko kara gaitu ir grūti prognozēt.

“Pirmkārt, ukraiņiem ir jāveic mobilizācija, jāapmāca karavīri, jāsaliedē vienības, jāaptur uzbrukums. Tad viņi varētu tuvākajā nākotnē domāt par okupēto teritoriju atgūšanu.”

Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks norāda, ka šajā karā ir bijuši daudzi tādi simboliski gadījumi, piemēram, Krievijas karakuģa “Moskva” nogremdēšana.

“Ir bijuši arī citi simboliski brīži, piemēram, Zelenska teiktais, ka viņam vajag munīciju, nevis lidmašīnu, lai viņš varētu pamest Ukrainu; tāpat arī Čūsku salas robežsargu žests Krievijai.

Es domāju, ka tas viss ir bijis ļoti svarīgi un tas ir stiprinājis ukraiņu ticību tam, ka arī pārējie, kas ir viņiem apkārt, cilvēki ir gatavi cīnīties.”

“Un tas ukraiņiem dod iedvesmu un spēku izturēt Krievijas uzbrukumus. Vēl joprojām Krievijas uzbrukumi ir uguns jaudas ziņā krietni spēcīgāki nekā tas, ko Ukraina var likt pretī. Tādēļ Ukrainai ir jākaro citādāk, daudz gudrāk.”

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.