Kaujas un uzbrukumi 

• Ukrainas aizstāvjiem arvien nelabvēlīgāka situācija veidojas stratēģiski nozīmīgajā Severodoneckas pilsētā Luhanskas apgabalā. Krievijas karaspēks ir iekļuvis pilsētā, un tur norisinās ielu kaujas. Apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Gaidajs vēsta, ka ukraiņu militārās vienības cenšas nepieļaut iebrucēju nonākšanu pilsētas centrā.
• Krievijas spēki ar "Iskander" raķetēm apšaudījuši Slovjanskas pilsētu.
• Krievijas atbalstītie separātisti vēsta, ka no okupētās Mariupoles ostas izbraucis kuģis ar 2500 tonnām metāla. Kuģis ar laupījumu devies uz Krievijas pilsētu Rostovu.
• Ukrainas tiesa piespriedusi 11,5 gadu cietumsodu diviem sagūstītiem Krievijas artilērijas vienības karavīriem, kas atzīti par vainīgiem skolas apšaudīšanā Harkivas apgabalā.
• Krievijas Aizsardzības ministrija vēsta, ka ieņemtajā "Azovstaļ" rūpnīcā Mariupolē atrasti 152 ukraiņu karavīru līķi, kas tiks atdoti Ukrainai.

• Ukrainas Poltavas apgabala tiesa piesprieda 11 ar pusi gadi cietumsodu diviem Krievijas karavīriem, kas tika apsūdzēti kara likumu un tradīciju pārkāpumos – apdzīvotu vietu apšaudē.

Pasaules reakcija un analītiķu vērtējums

• Paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pirmdienas vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa. Vienošanās paredz, ka līdz gada beigām bloks pakāpeniski pārtrauks naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru, bet uz naftas piegādēm pa cauruļvadiem aizliegums neattieksies. Tomēr Polija un Vācija ir apsolījušas pakāpeniski atteikties arī no naftas importa pa cauruļvadiem.
• Francija tuvākajā laikā palielinās militāro palīdzību Ukrainai. Solījums izskanēja jaunās ārlietu ministres Katerinas Kolonnas vizītes laikā Kijivā. Kolonna norādīja, ka Francija nekaro ar Krieviju, bet tuvāko nedēļu laikā Ukrainai tiks piegādāti papildu ieroči.
• Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs pavēstījis, ka ar amerikāņu raķetēm, kas spējīgas sasniegt mērķus 70 km attālumā, varētu pietikt, lai atvairītu Krievijas uzbrukumus. ASV prezidents Džo Baidens licis noprast, ka ASV nepiegādās Ukrainai jaudīgākas raķešu sistēmas, kas var sasniegt mērķus pat 300 km attālumā.
• Ukrainas parlaments otrdien nolēma atbrīvot no amata cilvēktiesību tiesībsardzi Ludmilu Denisovu. Ukrainas politiķi pārmetuši Denisovai, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma viņa vāji pildījusi savus pienākumus, nav darījusi pietiekami daudz, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju evakuāciju, karagūstekņu aizstāvēšanu un apmaiņu.
• Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" otrdien paziņoja, ka pārtraucis piegādāt gāzi Nīderlandei. Krievija pārtraukusi gāzes piegādi, jo Nīderlande atteikusies par Krievijas gāzes piegādēm maksāt rubļos. Nīderlandes gāzes kompānija "GasTerra" pavēstīja, ka šādā gadījumā problēmu nebūs, jo gāze jau iepirkta citur.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.