Labrīt

OLIMPIEŠA PORTRETS: distanču slēpotāja Inga Paškovska

Labrīt

Olimpieša portrets: kamaniņu braucējs Inārs Kivlenieks

EK: Balkānu valstis varētu sākt iestāties ES 2025. gadā, ja atrisinās robežstrīdus

Sešas Rietumbalkānu valstis - Eiropas Savienībai stratēģiski svarīgs potenciāls

Balkānu valstis varētu sākt iestāties Eiropas Savienībā 2025.gadā, bet tikai tad, ja būs izpildījušas visus nosacījumus un atrisinājušas visus robežstrīdus. Tā vakar paizņoja Eiropas Komisija, publicējot jauno Rietumbalkānu stratēģiju. Sešas reģiona valstis vēlas iestāties blokā, taču katrai ir savas problēmas, kas kavē šo ceļu. Kā reālākās kandidātes uz izstāšanos jau pēc dažiem gadiem pašlaik minētas Melnkalne un Serbija.

Lielbritānijai jau nākamgad izstājoties no Eiropas Savienības, Brisele cenšas blokā iedvest jaunu elpu, vakar publicējot jauno Rietumbalkānu stratēģiju.

Galvenais vēstījums – pirmās šī reģiona valstis varētu iestāties Eiropas Savienībā jau pēc septiņiem gadiem – 2025.gadā. Taču priekšnoteikums joprojām ir un paliek – tikai tad, kad būs izpildīti visi nosacījumi un vienošanās.

Runa ir sešām valstīm -

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Melnkalne, Maķedonija un Serbija. Visas vēlas iestāties blokā – progress ceļā uz to katrai ir atšķirīgs.

Eiropas Komisija, komentējot jauno Balkānu stratēģiju, arī uzsvēra – 2025.gads nav domāts kā termiņš, līdz kuram kādai valstij būtu jāiestājas, bet vairāk kā signāls un „perspektīva”, kā pamudinājums šīm valstīm izpildīt nepieciešamos nosacījumus, lai varētu iestāties – kad tās būs gatavas, katra savā laikā, katra savā tempā, norādīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni:

„Ģeogrāfiski Rietumbalkāni ir daļa no Eiropas. Rietumbalkāniem ir kopīga vēsture ar Eiropas Savienības dalībvalstīm – kopīgs kultūras mantojums, kopīgi izaicinājumi, kopīgas intereses un iespējas. Ir skaidrs, ka mums būs kopīga nākotne mūsu Eiropas Savienībā. Tas ir mūsu galvenais politiskais vēstījums.”

Mogerīni uzsvēra Eiropas Savienības stratēģisko ieinteresētību Rietumbalkānos – gan ekonomikas, gan drošības ziņā.

Uz to norādīja arī Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Johaness Hāns. Viņš atgādināja – Eiropas Savienības un reģiona tirdzniecības apmēri desmit gadu laikā gandrīz dubultojušies, un jau tagad 75% Rietubalkānu valstu tirdzniecības ir ar Eiropas Savienību. Hāns pauda cerību, ka perspektīva jau nākamajā desmitgadē iestāties blokā kalpos kā „pozitīvs spiediens” uz reģiona politiskajiem līderiem:

„No Eiropas skatu punkta ir svarīgi saprast – mēs vai nu eksportējam stabilitāti vai arī mēs importēsim nestabilitāti. Mēs runājam par reģionu, kurā dzīvo 18 miljoni cilvēku, un kurā ir daudz izaicinājumu un iekšējā saspīlējuma.

Mēs runājam par ekonomiku, kurā ir daudz potenciāla. Bet galu galā mērķis var tikt sasniegts tikai tad, ja ir ne tikai perspektīva, bet arī iekļaušana.”

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vakar savukārt uzsvēra, ka kandidātvalstīm vispirms ir jāatrisina arī savi robežkonflikti. Blokam šobrīd nākas dzīvot situācijā, kad turpinās robežstrīds starp divām jau esošām dalībvalstīm – Horvātiju un Slovēniju. „Vēl vienu reizi tas neatkārtosies,” teica Junkers:

„Mēs vēlamies [Eiropas Savienības] paplašināšanos Rietumbalkānos. Tomēr es nevēlos, lai šīs valstis iestājas, neizpildījušas nosacījumus. Tās vēl nav izpildījušas nosacījumus, un dažas ir tālu no tā. Bet mums ir jāsniedz roka saviem partneriem Rietumbalkānos, lai viņiem palīdzētu šajā grūtajā ceļā.”

Junkers atzina, ka, izpildot visus nosacījumus, 2025.gadā Eiropas Savienībā varētu iestāties divas valstis – Serbija un Melnkalne. Melnkalne pērn jau iestājās NATO. Tomēr Serbijai joprojām ir ne pārāk draudzīgas attiecības ar bijušo provinci Kosovu, kas pirms 10 gadiem vienpusēji pasludināja neatkarību. Tikmēr Maķedonijai ir strīds ar Eiropas Savienības locekli Grieķiju par valsts nosaukumu, kādēļ Atēnas līdz šim bloķējušas sava kaimiņa eiroatlantiskās intergrācijas ceļu.

Gala lēmums par jaunu valstu uzņemšanu pieder esošajām bloka dalībvalstīm, taču Brisele vēlas apstiprināt, ka Rietumbalkāni Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgs reģions, īpaši laikā, kad tajā savu klātbūtni mēģina stiprināt Krievija un Ķīna. Junkers februāra nogalē grasās doties vizīšu tūrē uz visām sešām valstīm. Savukārt maijā Eiropas Savienības prezidējošajā valstī Bulgārijā notiks Rietumbalkānu samits, kurā piedalīsies visu šo valstu līderi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti