Kosovas jaunais premjers Albins Kurti sarunās ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču solījis īstenot jaunu pieeju. Tomēr otrdien progress nav panākts un tikšanās atmosfēra bija nokaitēta.
Serbijas prezidents apgalvoja, ka Kurti bija “pieprasījis” serbiem atzīt Kosovas neatkarību. Vučičs šādu prasību esot noraidījis, un Kurti neesot savaldījies.
Tikmēr Kosovas premjers sarunas nosauca par konstruktīvām, apliecinot, ka apņemas piedalīties “grūtajā procesā”. Viņš piebilda, ka Serbija saistībā ar domstarpību risināšanu runājusi par veciem priekšlikumiem, savukārt Kosova iesniegusi četrus jaunus priekšlikumus, kurus Serbijas puse noraidīja.
Eiropas Savienības sūtnis Miroslavs Lajčaks atzina, ka tikšanās nebija viegla, taču esot bijis būtiski, lai tā notiktu. Abiem līderiem bijusi ļoti atklāta viedokļu apmaiņa par to, ko katrs vēlas no šī dialoga. Abas puses vienojušās turpināt sarunas, un jauna sarunu kārta notiks pirms jūlija beigām.
Belgradas un Prištinas dialogs tika uzsākts 2010. gadā. Tā mērķis ir noslēgt visaptverošu un likumiski saistošu vienošanos par daudziem pretrunīgi vērtētajiem jautājumiem. Tas nodrošinātu gan Kosovai, gan Serbijai progresu, tuvinoties Eiropas Savienībai.
Taču Serbija no šīm sarunām izstājās 2018. gadā pēc tam, kad Kosovas valdība izlēma palielināt importa nodokli visām Serbijā un Bosnijā ražotajām precēm no 10% līdz 100%, tādējādi cenšoties aizsargāt savu suverenitāti un intereses. 2020. gada vasarā Kosovas jaunā valdība šīs tirdzniecības barjeras atcēla, paverot ceļu attiecību normalizācijai.
KONTEKSTS:
Serbija zaudēja kontroli pār Kosovu pēc NATO intervences 1999. gadā. Pēc kara teritorija tika nodota ANO kontrolē, pakāpeniski varu deleģējot vietējai pašpārvaldei. 2008. gadā Kosova vienpusēji pasludināja neatkarību no Serbijas. Kosovas neatkarību ir atzinušas vairāk nekā 100 valstis, to skaitā lielākā daļa Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu, arī Latvija. Serbija šo reģionu joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Serbijas sabiedrotā Krievija.