Serbijas un Kosovas sarunas bez rezultātiem

Serbijas un Kosovas valstu līderi tomēr sarunās Briselē netiekas. Šī bija iecerēta kā būtiska sanāksme, lai līdz gada beigām starp abām strīdīgajām pusēm panāktu kompromisu. Taču, kā paziņoja Serbijas valdības pārstāvji, nav minimālu nosacījumu, lai tiktos ar Kosovas pusi, tikai „draudi un viltus”.

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Kosovas līderis Hašims Tači abi Briselē ieradās, taču piekrituši tikties tikai ar Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārlietās Federiku Mogerīni. Fotogrāfu pavadīti abi līderi katrs savā laikā sarokojās ar Mogerīni un sēdās pie sarunu galda. Pēc daudzu gadu ilgiem centieniem satuvināt abas puses šis ir izrādījies pamatīgs trieciens.

Par nesatikšanos medijiem pavēstīja Serbijas valdības pārstāvis Marko Džuričs, norādot, ka neesot minimālo nosacījumu, lai runātu ar Prištinas pārstāvjiem. No Kosovas puses esot tikai draudi un viltus. „Ar Serbiju sarunāties kļūst arvien grūtāk,” tā žurnālistiem sacīja Kosovas prezidents Tači.

Jaunāko spriedzi abu attiecībās ir izraisījis Serbijas prezidenta paziņojums, ka Serbijai varētu tikt pievienoti serbu apdzīvotie Kosovas ziemeļu apgabali, bet Kosovai – albāņu apdzīvotie Serbijas dienvidu apgabali. Kosovas līderis Hašims Tači sākotnēji reaģēja pozitīvi, bet vēlāk to vismaz daļēji noraidīja.

Analītiķi bažījas, ka jautājums par zemēm atkal var saasināt attiecības Balkānos un izraisīt fizisku konfliktu no abām pusēm.

Tiesa, šo domu par atbalstāmu ir nodēvējis Eiropas Savienības kaimiņattiecību komisārs Johanness Hāns. Viņš vācu laikrakstam "Die Welt" ir sacījis, ka ir jāļauj abām pusēm par to diskutēt. Taču ir vēl daudz citu neatrisinātu jautājumu, kas Serbiju un Kosovu nopietni šķir. Tā ir enerģētika, izglītība un Kosovā dzīvojošo serbu minoritātes tiesību jautājumos

KONTEKSTS:

Belgrada zaudēja faktisko kontroli pār albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO iejaukšanās. Deviņus gadus vēlāk Priština pasludināja vienpusēju neatkarību no Serbijas.

Kosovas neatkarību atzinušas 110 valstis, tostarp 23 Eiropas Savienības dalībvalstis. Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas valsts daļu, un šo nostāju atbalsta Serbijas sabiedrotā Krievija.

Pēdējo gadu laikā Serbija un Kosova mēģina panākt vienošanos par attiecību normalizāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt