Protesti notiek laikā, kad Kosova gatavojas atzīmēt 15 gadu jubileju kopš neatkarības pasludināšanas no Serbijas. Taču Serbija vēl aizvien nav atzinusi šo soli un uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas.
"Nodevējs" un "mēs nepadosimies" – tādus vārdus serbu galēji labējie nacionālisti, pulcējoties pie Serbijas prezidenta pils, veltīja valsts vadītājam Aleksandram Vucičam.
Viņi bloķēja ceļus un centās izlauzties arī cauri prezidenta rezidences žogam, līdz viņus apturēja policija, kas vairākus nemierniekus arī aizturēja.
Protestētāji nav apmierināti ar Serbijas plāniem normalizēt attiecības ar kaimiņvalsti Kosovu, kuru uzskata par savu teritoriju, kaut arī pagājuši 15 gadi, kopš tā pasludināja savu neatkarību. Attiecību normalizēšanu paredz Rietumos tapinātais plāns, ko Vucičs esot gatavs apsvērt.
Tas paredz, ka Serbija neiebildīs pret Kosovas dalību starptautiskās organizācijās, tai skaitā ANO. Vučičs norādījis, ka plāna nepieņemšanas gadījumā Serbija var aizmirst par cerībām pievienoties Eiropas Savienībā.
Bet vairums protestētāju, kas ir prokrieviski noskaņoti, ir pret šo plānu. Protestus organizēja galēji labēja organizācija, kas atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā.
"Mēs vēlamies, lai Krievijas varasiestādes dod mums vismaz mēnesi, lai mēs tiktu vaļā no šī nodevēja," apgalvo protestu dalībnieks Damjans.
Rietumi raizējas, ka Maskava varētu izmantot pieaugošo saspīlējumu, lai destabilizētu Balkānu reģionu un novērstu uzmanību no notiekošā Ukrainā.
Belgrada ir viena no ciešākajām Maskavas sabiedrotajām Eiropā un vienīgā Eiropas valsts, kas nav pievienojusies sankcijām pret Krieviju. Savukārt Maskava atbalsta Serbijas pretenzijas uz Kosovu.
KONTEKSTS:
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotā Krievija.
Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Kosovā darbojas NATO vadītā miera uzturēšanas operācija, kurā piedalās arī Latvijas karavīri.
