Pēc ilgiem centieniem un kompromisa par attiecību izlīdzināšanu ar Kosovu pirmo dienu, kad oficiāli sāktas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, aizvadījusi Serbija, kas veiksmīga iznākuma gadījumā kļūs par otro Balkānu valsti pēc Horvātijas, kura pārkāpusi Eiropas Savienības slieksnim.
Sākt iestāšanās sarunas nozīmē, ka valsts ir uz ceļa, kura galā ir apsolījums dalībai organizācijā, taču, kad tas varētu notikt, precīzs laiks vēl nav minēts. Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs emocionālā uzrunā medijiem sacīja, ka ļoti cer valsts iestāšanos Eiropas Savienībā pieredzēt 2020. gadā.
Serbijas premjers sacīja, ka, viņaprāt, Serbija ir piederējusi Rietumiem jau agrāk un allaž ir bijusi daudz rietumnieciskāka valsts, nekā to varētu iedomāties, un ka Serbija ir zaudējusi pārāk daudz laika, lai nokļūtu tur, kur tā ir tagad.
Serbijas vicepremjers Aleksandars Bučičs savukārt, atzina, ka redzēt Serbijas karogu plīvam pie Eiropas Savienības Padomes ēkas ir liels notikums visai serbu tautai.
To, ka šī ir vēsturiska diena, atzina arī Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Štefans Fīle:
„Šī patiešām ir vēsturiska diena Serbijai un Eiropas Savienībai. Valsts sper vēl vienu svarīgu soli tuvāk Eiropas Savienībai. Mēs esam devuši starta šāvienu visaugstākajā līmenī praktisku sarunu sākšanai tuvākajiem mēnešiem un gadiem.”
Taču Serbijas politiķi visai atturīgi komentē iespēju, ka valsts atzīs savas bijušās provinces Kosovas neatkarību. Dačičs sacīja, ka tas nekad neesot bijis nosacījums iepriekšējās sarunās un ka jau daudz ir panākts, lai attiecības normalizētu.
Sarunas ar Serbiju sāks tieslietu un pamattiesību jomās, un šīs ir divas no sarežģītākajām un nozīmīgākajām sarunu sadaļām. Kopumā tādu pavisam ir 35, un tām visām ir jābūt izrunātām un slēgtām, lai valsts varētu tikt atzīta par gatavu Eiropas Savienībai. Kad pirmo sarunu sadaļu varētu slēgt, paplašināšanās komisārs atturējās prognozēt.
