Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs pirmdien paziņoja, ka Belgrada „nevar pieņemt principus, kas tika mutiski izteikti tās komandai Briselē, jo tie negarantē pilnīgu drošību un cilvēktiesību aizsardzību serbu tautai Kosovā”. Divus gadus ilgās ES rīkotās sarunas starp Serbiju un Kosovu, lai panāktu abu pušu attiecību normalizāciju, beidzās neveiksmīgi pēc pēdējā raunda Briselē pirms nedēļas.
Dialogam sākoties, Belgrada un Priština apspriedza mazāk jūtīgus jautājumus, kā robežu šķērsošana, bet sarunas krietni sarežģījās sākot runāt par Kosovas serbu minoritātes nākotni. Īpaši jaunizveidotās valsts ziemeļos, kur serbu kontrolētās pašvaldības atsakās atzīt Prištinas autoritāti.
Abas puses bija vienojušās par Kosovas serbu pašvaldību savienības izveidošanu. Tomēr nesaskaņas ir attiecībā uz to, kādas būs tās pilnvaras. Kosova atsakās šai savienībai piešķirt izpildvaru un tiesu varu, ko savukārt pieprasa Serbija. Priština baidās, ka plaša autonomija tās ziemeļu reģioniem radītu risku, ka tie varētu atdalīties no Kosovas un pievienoties Serbijai.
Pēc neveiksmīgā sarunu raunda Brisele norādīja, ka tuvākajās dienās gaida abu pušu lēmumu par tālāko rīcību. Kaut gan tagad Serbija noraidījusi ES atbalstīto vienošanos par attiecību uzlabošanu, Belgrada tomēr uzsver, ka grib turpināt sarunas, un vēlas „steidzami atsākt dialogu ar Kosovu ar ES starpniecību”.
Belgradas steidzīgums ir saprotams. Kaut gan tā uzsver, ka atsevišķi vienošanās punkti tai ir nepieņemami, attiecību normalizēšana ar Kosovu ir priekšnoteikums, ko ES izvirzījusi Serbijai, lai tā varētu iestāties kopienā. Jau nākamnedēļ Eiropas Komisija gatavojas publicēt ziņojumu par aizvadīto sarunu gaitu, un kopienas valstu līderi samitā vasarā balstoties uz šo ziņojumu lems, vai uzsākt iestāšanās sarunas ar Serbiju. Ja Belgrada tuvākajā laikā nepanāks vienošanos ar Prištinu, tas Serbijas centienus integrēties ES var aizkavēt uz ilgu laiku.
Gan Kosovas valdība, gan ES augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone paudusi sarūgtinājumu par to, kas Serbija noraidījusi Briselē uz galda likto plānu. Tāpat kā Belgrada, arī Priština tomēr uzsvēra, ka ir gatava turpināt sarunas. Savukārt Eštone aicināja Serbijas valdību vēl reizi pielikt visas pūles, lai panāktu vienošanos, arī pašas serbu tautas labā.