ES panāktā vienošanās paredz plašāku autonomiju serbu kontrolētajām pašvaldībām, tomēr Serbija atsakās atzīt Kosovas suverenitāti, un nolīgumu dēvē par nodevīgu. Belgrada gan uzstāj, ka vienošanās ir šobrīd labākais iespējamais risinājums, pretējā gadījumā Serbijai draudētu izolācija. Kosovas serbu līderus nedēļas nogalē par to centās pārliecināt Serbijas vicepremjers.
Kaut gan ES rīkoto sarunu ietvaros aprīlī Serbijas valdība apstiprināja vienošanos ar Kosovu par attiecību normalizēšanu, paši Kosovas serbi, uz kuriem nolīgums attiecas vistiešākajā veidā, ar to nav mierā. Vēl aizvadītajā piektdienā vairāk nekā 3000 cilvēku Belgradā piedalījās protesta akcijā. To rīkoja Kosovas ziemeļdaļas serbu politiskie līderi, kas līdz ar ultranacionālistiem kategoriski iebilst pret panāktās vienošanās īstenošanu.
Nolīgums paredz, ka etnisko serbu kontrolētajām pašvaldībām Kosovas ziemeļos jāpakļaujas Prištinā izdotajiem likumiem, tomēr serbu minoritātei Kosovā tiks piešķirta plaša autonomija. Piemēram, viņiem būs pašiem sava policija un tieslietu struktūru amatpersonas.
Serbu ultranacionālisti vienošanos uzskata par vārdos tieši neizteiktu Kosovas neatkarības atzīšanu, kaut gan Belgarada to kategoriski noliedz. Lai pārrunātu nolīgumu, svētdien uz Kosovas ziemeļiem devās viena no Serbijas augstākajām amatpersonām- vicepremjers Aleksandrs Vučičs. Viņš tikās ar četru etnisko serbu pašvaldību līderiem, lai viņus pierunātu pieņemt Belgradas un Prištinas vienošanos par attiecību normalizāciju.
Vučičs uzstāja, ka viņš nesaka, vienošanās ir laba, tomēr šobrīd serbi neko labāku nevarēja panākt. Cenšoties mazināt etnisko serbu bažas, premjera vietnieks uzsvēra, ka nekur tekstā nav minēta prasība par Kosovas konstitūcijas atzīšanu, un piebilda, ka Kosovas armija nebūs klātesoša serbu kontrolētajos ziemeļos. Un, kaut gan būs jāievēro Prištinā pieņemtie likumi, Belgrada finansēs veselības un izglītības sistēmas darbību, turpinās aizstāvēt etnisko serbu intereses un vietējās serbu pašvaldības iegūs arī citas pilnvaras.
Pēc tikšanās ar vietējiem līderiem, Vučičs atzina, ka viedokļi joprojām ir dažādi. Viņš norādīja, ka varētu „uzskaitīt daudz iemeslu pret vienošanos, bet ir viens svarīgs punkts, lai to atbalstītu. Tas ir vienīgais ceļš, lai Serbija izdzīvotu, pastāvētu un paliktu vienota.” Kā Belgradā jau norādījušās citas amatpersonas, valdībai ir jāpārliecina Kosovas serbi, ka vienošanās šobrīd ir labākais iespējamais risinājums. Tur valda uzskats, ka vienošanās noraidīšana vājinātu Serbijas iespējas aizstāvēt Kosovas serbu intereses, un Belgradu pat varētu izolēt.
Attiecību normalizēšana ar Kosovu bijis svarīgs priekšnoteikumus Serbijas ceļā uz pievienošanas Eiropas Savienība. Pēc vienošanās apstiprināšanas Eiropas Komisija rekomendēja sākt iestāšanās sarunas ar Belgradu. Gala lēmumu šajā jautājumā pieņems Eiropas Savienības valstu līderi samitā jūnijā.
