Sagaidāms, ka trešdien, 4.novembrī, pirmā bēgļu grupa tiks pārvietota arī no Grieķijas uz Luksemburgu. Tikmēr cilvēktiesību organizācijas norāda, ka, tuvojoties ziemai, arvien izteiktāk ir jūtami Eiropas humānās palīdzības sistēmas trūkumi.
Tā dēvētais Balkānu maršruts pēdējo mēnešu laikā ir kļuvis par galveno ceļu, kā patvēruma meklētāji no Tuvajiem Austrumiem un citām valstīm cer nokļūt Vācijā un citās pārtikušajās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Milzīgās ieceļotāju masas ir izraisījušas pamatīgu saspīlējumu salīdzinoši ekonomiski vājajās Balkānu valstīs, kurām tagad bēgļu jautājuma risināšanai jāvelta milzīgi resursi.
Pagājušajā mēnesī Eiropas Savienība un 11 Rietumbalkānu valstis vienojās īstenot kopīgus pasākumus migrantu plūsmas regulēšanai. Taču šo soļu īstenošana dzīvē ir bijusi visai lēna un daudzi no patvēruma meklētājiem ir nonākuši visai neapskaužamā situācijā, īpaši ņemot vērā straujo ziemas tuvošanos.
Lai atvieglotu šo situāciju, Serbija un Horvātija otrdien, 3.novembrī, ir sākušas transportēt bēgļus pār abu valstu robežu, tādējādi novēršot sastrēgumus un ļaujot vieglāk pārciest auksto laiku. Migrantiem vairs nebūs kājām jāmēro vairāk nekā 100 kilometru garais ceļš. Belgrada un Zagreba ir panākušas vienošanos, ka no Serbijas pilsētas Šidas bēgļi ar vilcienu tiks nogādāti Horvātijā izveidotajā jaunajā tranzīta centrā Slavonski Brodā.
Atkarībā no ieceļotāju skaita katru dienu plānots nosūtīt četrus vai piecus šādus vilcienus. Slavonski Brodā izveidotais centrs spēj dot pajumti aptuveni 5000 cilvēku. No šejienes bēgļi tiks transportēti tālāk uz nelielo Slovēniju.
Kā zināms, ES vēlas ierobežot ieceļotāju brīvu pārvietošanos savienībā, uzskatot, ka pēc ierašanās blokā, galvenokārt Grieķijā un Itālijā, tur ir jāveic personu reģistrācija. Lai atvieglotu šīs procedūras abām minētajām valstīm, ES ir izveidota sistēma 160 000 bēgļu pārvietošanai uz ES dalībvalstīm. Līdz šim gan ar šīs sistēmas palīdzību no Itālijas uz Zviedriju un Somiju ir pārvietoti tikai 86 cilvēki.
Savukārt jau trešdien, 4.novembrī, pirmā bēgļu grupa tiks pārvietota arī no Grieķijas uz Luksemburgu. Lai klātienē tiktos ar šiem cilvēkiem, Atēnās ieradīsies ES migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls un Luksemburgas premjerministrs Žans Asselborns. Šajā tikšanās piedalīsies arī Grieķijas premjers Aleksis Ciprs.
Kā pirms gaidāmās vizītes paziņojis Dimitris Avramopuls, patvēruma meklētāju pārvietošana ir simbolisks brīdis, taču tas ir arī ļoti nozīmīgs pirmais solis procesā, kuram nākotnē jākļūst sistemātiskam.
Taču kā norāda izdevums "The Guardian", tie bēgļi, kuri iekļūst Eiropā šajā laikā, jau tagad atrodas visai neapskaužamā situācijā, jo ziema nenovēršami tuvojas un daudzi no patvēruma meklētājiem, iespējams, šādu aukstumu nekad nav piedzīvojuši. Izdevums pieļauj, ka gadījumā, ja bēgļu plūsma nemazināsies, Eiropai draud jauna humānā krīze.
ANO Bēgļu aģentūra cenšas nodrošināt gan guļammaisus, gan segas un siltas drēbes, taču ierobežotā finansējuma dēļ palīdzību var saņemt tikai neliela daļa no bēgļiem.
Organizācijas "Human Rights Watch" pārstāvis Pīters Bukerts norādījis, ka visā Balkānu maršrutā faktiski nav jūtama nekāda humānā palīdzība no Eiropas institūciju puses un patvēruma meklētāji galvenokārt ir spiesti paļauties uz daudzajiem brīvprātīgajiem, kas faktiski aizpilda caurumus Eiropas humānās palīdzības sistēmā.
