Serbi protestē pret attiecību normalizēšanu ar Kosovu

Pret pārmaiņām Serbijas un Kosovas attiecībās protestē serbu iedzīvotāji. Pēc tam, kad Briselē pēc ilgiem pūliņiem panākta vienošanās par abu līdz šim ļoti strīdīgo valstu satuvināšanos, savu neapmierinātību neslēpj serbi gan Belgradā, gan Kosovā un pieprasa referendumu. Šī ir grūta izšķiršanās Serbijas valdībai, kurai miera izlīgums ar Kosovu ir svarīgs, lai sāktu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Vairāki tūkstoši cilvēku gan Serbijas galvaspilsētā Belgradā, gan Kosovas Ziemeļos, kur koncentrējas lielākā daļa valstī dzīvojošās serbu minoritātes, izgāja ielās. Viņi pauž savu niknumu par notikumiem, kas, iespējams, pāršķir jaunu lappusi Serbijas un tās bijušās provinces Kosovas attiecībās.

"Kosova ir Serbijas sirds" un "Nē Briseles līgumam!" ar šādiem plakātiem un saukļiem protestētāji raidīja savas dusmas Serbijas valdības virzienā, kas, pēc viņu sacītā, padevusies Briseles spiedienam, un pieprasīja referendumu.

Asā reakcija seko pēc tam, kad Serbijas valdība ir apstiprinājusi ar Eiropas Savienības starpniecību garās un grūtās sarunās panākto vienošanos par attiecību normalizēšanu ar Kosovu. Pretī iegūts Kosovas solījums, ka valstī dzīvojošajiem serbiem piešķirs zināmu autonomiju, piemēram, viņiem pašiem būs sava policija un tieslietu struktūru amatpersonas, kuras, protams, darbosies Kosovas valsts pakļautībā.

Serbijas varai, kas tagad nonākusi sabiedrības neapmierinātības krustugunīs, attiecību normalizēšana ar Kosovu ir svarīga, jo tas ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem, lai jau vasarā sāktu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tam pēc līguma noslēgšanas zaļo gaismu ir devusi Eiropas Komisija un tagad jāgaida visu 27 dalībvalstu slēdziens jūnijā gaidāmajā Eiropas Savienības valstu vadītāju sanāksmē.

Briselē salauztais ledus Serbijas un Kosovas starpā tika uztverts, kā milzu panākums, un augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones pēdējo gadu lielākā diplomātiskā veiksme. „Es vēlos atkal uzteikt abu valstu premjerministru un viņu komandu drosmi,
noteiktību vadot valstis prom no pagātnes takas uz nākotni. Šī vienošanās ir arī fantastisks signāls reģionam spert līdzīgus soļus,” sacīja Eštone.

Līguma teksts pagaidām vēl nav publiskots. Taču, kā norāda eksperti, vēl garš un sarežģīts sarunu process ir priekšā, jo šis ir tikai sākums un tieši sabiedrības pretestība var būt lielākais šķērslis.

Nedz Serbija pati, nedz Kosovā dzīvojošie serbi joprojām neatzīst Kosovas neatkarību, ko valsts pati pasludināja 2008. gadā. To jau atzinušas 98 pasaules valstis, to vidū arī ASV un lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu, taču Serbija Kosovu joprojām vēlas redzēt kā daļu no savas teritorijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt