Saskaņā ar februārī noslēgto Minskas vienošanos, konfliktā iesaistītajām pusēm Ukrainas austrumos vajadzēja sākt smago ieroču atvilkšanu no tā dēvētās kontaklīnijas. Bet starptautiskie novērotāji ziņoja, ka šīs saistības tika atkārtoti pārkāptas, novedot pie vēl vairāku simtu cilvēku nāves. Tomēr kopš 1.septembera pamiers ticis ievērots.
Tagad Minskas kontaktgrupas sanāksmes ietvaros, kurā piedalījās Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kā arī prokrelmisko separātistu pārstāvji, pēc mēnešiem ilgām sarunām noslēgta vienošanās par vieglo ieroču atvilkšanu. Proti, paredzēts, ka 41 dienas laikā katra puse no kontaktlīnijas 15 km attālumā atvilks ieročus, kuru kalibrs ir mazāks nekā 100 mm.
Vienošanos otrdienas, 29.septembra, vakarā parakstījuši Ukrainas, Krievijas un EDSO pārstāvji, bet trešdien, 30.septembrī, - arī Doņeckas kaujinieku līderis Aleksandrs Zaharčenko.
EDSO īpašais pārstāvis Ukrainā Martins Sajdiks paziņoja, ka parakstīto vienošanos paredzēts izpildīt divos posmos. Vispirms jāatvelk tanki, tad artilērija un pēc tam - mīnmetēji.
Vienošanos apsveica un solīja pildīt gan Kijeva, gan prokremlisko kaujinieku līderi.
Ukrainas bruņoto spēku pārstāvis Andrijs Lisenko paziņoja, ka Kijeva to „uzskata par diplomātisku uzvaru” un ir pārliecināta, ka tas ir vēl viens solis miera nodibināšanai „konflikta zonā”. Ukrainas bruņot spēku ģenerālštāba pārstāvis Vladislavs Seļezņovs savukārt norādīja, ka, „lai [ieroču atvilkšanas] procedūra būtu caurskatāma”, tā jāuzrauga Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotājiem.
Doņeckas separātistu pārstāvis Minskas sarunās Deniss Pušiļins savukārt paziņoja, ka dokumenta parakstīšana „var liecināt par kara beigām”, viņa teikto citē Krievijas ziņu aģentūra „RIA Novosti”. Tikmēr Doņeckas separātistu līderis Aleksandrs Zaharčenko pauda, ka tas ir „nenoliedzami progress”, paziņojot, ka vienošanos pildīs.
Arī Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers norādīja, ka „ieroču atvilkšana [..] ir svarīgs solis uz priekšu, lai nostiprinātu pamieru Ukrainas austrumos”. Viņš gan piebilda, ka „tomēr tas nav pietiekami”, un ir vēl vairāki citi Minskas vienošanās punkti, kas vēl jāizpilda. Šteinmeiers pauda cerību, ka „Kijeva un Maskava ir gatavas strādāt,” lai vienošanos izpildītu pilnībā.
Arī Eiropas Savienība vienošanos raksturoja kā „pozitīvu soli uz priekšu”.
Vienošanās noslēgta pirms piektdien paredzētajām svarīgām sarunām Parīzē, kur tiksies Ukrainas un Krievijas prezidenti Petro Porošenko un Vladimirs Putins, kā arī Francijas un Vācijas līderi. Tā dēvētais Normandijas četrinieks apspriedīs līdz šim panākto un ceļu uz priekšu.
