Kopumā vēlēšanas noritējušas bez būtiskiem incidentiem, tomēr zem kritikas krustugunīm jau ir nonākusi Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija, jo tās ieviestā vēlētāju reģistrācijas datorsistēma ir izrādījusies lēna un pie vēlēšanu iecirkņiem likusi veidoties rindām.
Tipiskas Lietuvas vēlēšanas – tā vairāki eksperti Lietuvā ir raksturojuši šodien notikušās parlamenta vēlēšanas, prognozējot, ka, apkopojot balsošanas rezultātus arī ārvalstīs, kopumā vēlētāju aktivitāte sasniegs 50 procentu atzīmi un tuvosies iepriekšējās parlamenta vēlēšanās sasniegtajam rezultātam, nepilniem 53 procentiem. Vēlēšanu rezultāti gan pagaidām ir noslēpums, jo šogad vēlēšanu laikā netika organizētas vēlēšanu aptaujas, un pirmie balsu skaitīšanas rezultāti tiek prognozēti tikai ap pusnakti.
Tomēr jau šobrīd no Lietuvas politologiem ir izskanējis viedoklis, ka vēlēšanas ir izdzīvošanas cīņa par līderpozīciju saglabāšanu šobrīd valdošajai Sociāldemokrātu partijai, savukārt zemā vēlētāju aktivitāte un relatīvi aktīvs jauniešu balsojums, visticamāk, ir nācis par labu Kristīgi demokrātiskajai partijai-Tēvzemes savienībai. Galvenokārt eksperti to izskaidro ar faktu, ka vairākos skandālos iestigusī Liberāļu partija varētu būt zaudējusi gados jauno vēlētāju balsis eiropeiskajai un centriskajai Tēvzemes savienībai, kuras viens no iespējamo panākumi cēloņiem ir arī spēja piesaistīt jaunus, redzamus līderis.
Savukārt lielākā daļa no ietekmīgākajām Lietuvas politiskajām partijām savus rezultātus ir vērtējušas visai optimistiski. Sociāldemokrātu partijas līderis, premjers Aļgirds Butkēvičs jau ir nācis klajā ar prognozēm, ka viņa vadītajai partijai varētu izdoties iegūt no 35 līdz 40 vietām parlamentā, Kristīgi demokrātiju partija prognozē, ka tai ir izredzes iegūt līdz 40 vietām, un iespēju uzvarēt vēlēšanās neizslēdz arī Zemnieku un Zaļo savienība. Sociāldemokrāti arī jau ir atklājuši, ka ir gatavi veidot koalīciju ar jebkuru no lielākajām politiskajām partijām, kuras iegūs pietiekami lielu balsu skaitu partijā.
Vēlēšanas kaimiņvalstī arī ir noritējušas bez apjomīgiem skandāliem. Kopumā Lietuvas policija ziņo par aptuveni 50 incidentiem, kuros, iespējams, ir pārkāpti vēlēšanu aģitācijas ierobežojumi. Savukārt daļa vēlētāju bijuši neapmierināti ar apstākli, ka dienas sākumā, kad vēlēšanu iecirkņus apmeklēja visvairāk balsotāju, darbības traucējumus piedzīvoja vēlēšanu komisijas nesen ieviestā, aptuveni 5 miljonus eiro vērtā datorsistēma.
Pirmie neoficiālie rezultāti liecina, ka vairākās reģionu pilsētās vadošās pozīcijas ieņēmusi Zemnieku un Zaļo savienība, bet labi rezultāti arī kristīgi demokrātiskajai Tēvzemes savienībai. Kuluāros izskan baumas par iespējamo koalīciju starp šobrīd vadošajiem sociāldemokrātiem un Zemnieku un Zaļo savienību. Savukārt vienā no nozīmīgākajiem vēlēšanu iecirkņiem, Londonā, nobalsojuši tikai 5500 vēlētāju, lai gan Lielbritānijā uzturas vairāk nekā 100 tūkstoši Lietuvas pilsoņu.
