Drīz jau būs pagājis gads kopš bijušais ASV specdienestu darbinieks Eduards Snoudens atklātībā nodeva informāciju par ASV nacionālās Drošības aģentūras īstenotajām izspiegošanas un izsekošanas programmām visā pasaulē. Taču Snoudena iegūtās informācijas apjoms ir tik liels, ka tas arvien nelielās devās tiek nopludināts, katru reizi izraisot asas diskusijas.
Šoreiz kļuvis zināms, ka amerikāņu specdienesti ir izsekojuši ne tikai pašreizējo Vācijas kancleri Angelu Merkeli, bet arī viņas priekšgājēju Gerhardu Šrēderu. Sociāldemokrāts Šrēders, kurš bija Vācijas kanclers no 1998. līdz 2005.gadam, ir to cilvēku un institūciju sarakstā, kurus Nacionālā drošības aģentūra sāka izspiegot 2002.gadā. Tolaik Vācija iebilda pret ASV iecerēto intervenci Irākā.
Vācija jau iepriekš asi nosodījusi amerikāņu kā sabiedroto rīcību, un tiek uzskatīts, ka šī attiecību saasināšanās varētu ietekmēt arī sarunas par Eiropas Savienības un ASV Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu. Taču bieži vien valstīm pašām nākas atzīt, ka arī tās pašas veic iedzīvotāju novērošanu un izsekošanu. Cenšoties mazināt savu vainu, nereti ar pirkstu tiek norādīts uz citiem, sakot, ka tā taču dara jebkuras valsts specdienesti.
Šajā nedēļā arī kļuvis zināms, ka hakeru organizācija "Chaos Computer Club" ir iesniegusi sūdzību pret pašas Vācijas valdību, tostarp pret kancleri Angelu Merkeli, saistībā ar spiegošanas skandālu. „Chaos Computer Club” un Starptautiskā cilvēktiesību līga iesniedza sūdzību federālā ģenerālprokurora birojā, vainojot Vācijas valdību nelegālā rīcībā, kas atklājusies, pateicoties Snoudena nopludinātajiem materiāliem.
Prasības iesniedzēji apsūdz arī ASV, Lielbritānijas un Vācijas slepenos aģentus, viņu vadītājus, Vācijas iekšlietu ministru, kā arī Vācijas kancleri par nelikumīgām un aizliegtām slepenām izlūkošanas aktivitātēm, par šādu aktivitāšu atbalstīšanu un privātās dzīves neaizskaramības pārkāpšanu.
Hakeru organizācijas advokāts norāda, ka ikvienu pilsoni ietekmē viņu privātās komunikācijas masveida izspiegošana, piebilstot, ka šajā lietā nepieciešama federālā ģenerālprokurora izmeklēšana. Tāpat prasības iesniedzēji aicinājuši nogādāt Vācijā kā liecinieku Eduardu Snoudenu, un šāda prasība nav pārsteidzoša, jo par to gan diezgan neveiksmīgi runāts arī iepriekš.
Vācijas varas iestādes ar plašiem komentāriem pagaidām klajā nav nākušas. Vien kancleres Merkeles pārstāvis Štefens Zaiberts paziņojis, ka Vācijā jebkuram pilsonim vai organizācijai ir tiesības iesniegt sūdzību tiesā.
