Vislielākos zaudējumus cietuši gaļas ražotāji un augļu audzētāji. EK sola šo lūgumu izskatīt septembra sākumā, jo līdzīgā situācijā nonākušas arī Čehija un Rumānija. Tikmēr sausuma dēļ izžuvušās Vislas upes krastos vēsturnieki atraduši lielu skaitu vēsturisku artefaktu.
Nepieredzēti augsta gaisa temperatūra, kas dažubrīd sasniedza pat +38 grādus, Polijā ir novērota jau vairākas nedēļas. Lielā karstuma un tā izraisītā sausuma dēļ strauji pazeminājies ūdens līmenis Eiropas lielākajā upē Donavā, kā arī Polijas lielākajā upē Vislā. Kā konstatējuši hidroloģijas eksperti, pašreizējo ūdens zudumu nebūs iespējams kompensēt līdz brīdim, kad nākamajā pavasarī nebūs nokusis sniegs.
Ūdens trūkums radījis nopietnas problēmas poļu lauksaimniekiem. Varas iestāžu aprēķini liecina, ka sausuma, izžuvušo ganību un stādījumu dēļ daļu no savām ražām ir zaudējuši vairāki desmiti tūkstoši zemnieku, kas apsaimnieko aptuveni 800 000 hektāru zemes. Sākotnējā informācija liecina, ka zemnieku zaudējumi sasniedz aptuveni 550 miljonus zlotu jeb aptuveni 130 miljonus eiro.
Polijas valdība ir paziņojusi, ka iespēju robežās tā sniegs atbalstu grūtībās nonākušajām saimniecībām, no kurām vislielākos zaudējumus cietuši lopkopji un augļu audzētāji.
Polijas lauksaimniecības ministrs Mareks Savickis šajā nedēļā paziņojis, ka valdība kompensācijās plānojusi izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, vienlaicīgi noraidot dažādu lauksaimnieku organizāciju aicinājumu ieviest valstī ārkārtas stāvokli, kas varētu paātrināt palīdzības saņemšanu un arī atļautu zemniekiem uz laiku nepildīt savas finansiālās saistības.
Savickis norādījis, ka ārkārtas stāvoklis neradīs ne īstas lietusgāzes, ne naudas krišanu no debesīm. Vienlaicīgi ministrs gan ir vērsies ar prasību pie Eiropas Savienības (ES), lūdzot sniegt palīdzību zaudējumu segšanā lauksaimniekiem. Tā kā ziņojums saņemts vien šīs nedēļas sākumā, ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans vēl nav varējis pateikt, cik lielā mērā Eiropa varētu atbalstīt poļu zemniekus, vien norādot, ka šādiem gadījumiem finansējums ir pieejams. „Protams, ir pieejams ārkārtas finansējums tādiem gadījumiem kā sausums vai plūdi. Ja tiešām tiks konstatēts ievērojams grūtību līmenis, šos fondus būs iespējams izmantot,” sacīja Hogans.
Sagaidāms, ka lielais sausums Centrāleiropā tiks apspriests ES lauksaimniecības ministru tikšanās laikā 7. un 8. septembrī. Ar līdzīgām palīdzības prasībām klajā varētu nākt arī Čehijas un Rumānijas pārstāvji. Arī šajās valstīs lauksaimnieki šogad zaudēs aptuveni trešo daļu vai pat pusi no savām ražām.
Taču, kā norāda Polijas politikas vērotāji, valdības lēmums neizsludināt ārkārtas stāvokli ir izskaidrojams ar vēl kādu faktu.
Proti, 25. oktobrī valstī ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas, bet septembra sākumā gaidāms referendums par izmaiņām balsošanas un partiju finansēšanas kārtībā. Taču ārkārtas stāvoklis faktiski šādu balsojumu sarīkošanu padarītu par neiespējamu.
Sausums gan priecīgus ir padarījis arheologus. Ilgus gadus viņi uzskatīja, ka Vislas krastos ir aprakts liels skaits vēsturisku artefaktu, kurus nebija iespējams atgūt upes straujā tecējuma dēļ. Taču tā kā tagad ūdens līmenis upē ir sasniedzis zemāko līmeni kopš 18. gadsimta, pēdējo nedēļu laikā ir izdevies atklāt desmitiem ebreju kapakmeņu, kas savulaik nozagti no kapsētām un pēckara gados izmantoti upes krastu stiprināšanai. Pirms Otrā pasaules kara Brodno kapsētā Varšavā vien šādu kapakmeņu bija ap 400 000, bet līdz mūsdienām saglabājušies vien 3000. Daļu no zudušajām vēsturiskajām vērtībām tagad izdevies atgūt. Tāpat tiek ziņots, ka pētniekiem izdevies atklāt arī avarējušu padomju laika lidmašīnu.
