Pirms četriem gadiem Saūda Arābijas kroņprincis un faktiskais līderis Mohameds bin Salmans iepazīstināja ar stratēģisko programmu “Vīzija 2030”. Tās mērķis bija mazināt Saūda Arābijas atkarību no naftas, diversificēt ekonomiku un attīstīt tādus sabiedriskos sektorus kā veselības aprūpe, izglītība, infrastruktūra, tūrisms. Viens no šādas stratēģijas mērķiem bija arī uzlabot valsts tēlu pasaulē.
Kā aprīļa beigās ziņoja aģentūra “Bloomberg”, 2020. gadam bija jākļūst par Mohameda bin Salmana gadu. Tieši šogad bija plānots izcelt pirmos valsts modernizācijas augļus. Tas varēja būt rekordaugsts musulmaņu svētceļnieku skaits Saūda Arābijā esošajās svētvietās, kā arī dažādi sasniegumi rūpniecībā un izklaides jomā. Šādi panākumi apstiprinātu, ka Saūda Arābijas sabiedrība kļūst atvērtāka un kādudien tā spēs zelt un plaukt arī bez naftas sniegtajiem ienākumiem. Kā kulminācija Saūda Arābijas sasniegumiem varētu būt novembrī gaidāmā G20 valstu līderu pulcēšanās
Taču viss nebūt nenorit pēc plāna. Saūda Arābijas karaļnama reputāciju pamatīgi iedragāja žurnālista Džamala Hašogi slepkavība, tāpat visai pretrunīgi ir vērtētas Saūda Arābijas militārās darbības Jemenā, bet pasaules uzmanības centrā valsts atkal nonāca šī gada sākumā, uzsākoties naftas karam ar Krieviju. Tā rezultātā naftas cenas ir piedzīvojušas milzīgu kritumu, ko vēl vairāk ir pastiprinājusi arī koronavīrusa radītā krīze. Un tās dēļ gaidītā svētceļnieku pieplūduma vietā svētvietām nākas saskarties ar pilnīgu viesu trūkumu.
Kā intervijā televīzijas kanālam "Al Arabiya" norādījis Saūda Arābijas finanšu ministrs Mohameds al Džadāns, šajā situācijā ir nepieciešams spert izlēmīgus soļus un samazināt izdevumus.
"Saskaroties ar šādu krīzi, kādu ne mūsu karaliste, ne pasaule nekad nav pieredzējusi, protams, ir jāsper soļi, kādus mēs nekad neesam spēruši. Ir jāierobežo izdevumi un daļa no finansējuma jānovirza medicīnas pakalpojumu sniegšanai. Un tas viss laikā, kad mūsu ienākumi ir piedzīvojuši pamatīgu šoku. Gan iedzīvotāju pārvietošanās, gan ekonomiskās aktivitātes ierobežošana ir atstājusi iespaidu uz dažādu izejmateriālu, piemēram, degvielas, pieprasījumu, kā arī veicinājusi cenu kritumu. Protams, valdība ir nolēmusi samazināt izdevumus, taču ar to pagaidām nav pietiekami. Mēs arī esam izlēmuši aizņemties daudz lielākas summas finanšu tirgos, nekā sākotnēji plānots, taču ar to arī nebūs pietiekami, lai nosegtu valsts parādu. Tāpēc mums ir rūpīgi jādomā par to, kādas programmas rada vismazāko kaitējumu un dod vislielāko pienesumu ekonomikai un cilvēkiem," paudis al Džadāns.
Kopumā valsts izdevumus ir paredzēts samazināt aptuveni par 25 miljardiem eiro. To paredzēts panākt pilnībā vai uz laiku atceļot atsevišķus operatīvos un investīciju maksājumus, kā arī samazinot finansējumu, kas atvēlēts ''Vīzija 2030'' un citu ievērojamu projektu realizācijai. Tā, piemēram, Saūda Arābija ir izlēmusi no 1. jūlija trīs reizes paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) – no 5% līdz 15%. Tāpat paredzēts apturēt dzīvošanas izmaksu segšanai paredzēto pabalstu izmaksu. Šādus pabalstus pašlaik saņem pensionāri, studenti, militārpersonas un ierēdņi. Tāpat ir izveidota īpaša ministru komiteja, kuras uzdevums būs mēneša laikā izvērtēt finansiālos ieguvumus no visiem ierēdņiem, kā arī sniegt savus ierosinājumus par turpmāko rīcību.
Lai sabalansētu savu budžetu, Saūda Arābijai būtu nepieciešams, lai naftas cenas celtos aptuveni četras reizes, taču tas, visticamāk, tuvākajā laikā nenotiks. Tāpēc šogad valstij nāksies aizņemties gandrīz 60 miljardus dolāru finanšu tirgos. Tieši tāpēc pamatots ir jautājums, kāpēc šādā visai smagā situācijā Saūda Arābija nevis veido lielākas rezerves krīžu pārvarēšanai, bet gan aktīvi turpina ieguldīt līdzekļus dažādās ārvalstu tūrisma kompānijās, futbola klubos un Eiropas naftas uzņēmumos. Finanšu ministra Mohameda al Džadāna skaidrojums ir šāds:
"Mēs esam veidojuši rezerves pēdējos piecus gadus un, ja mums šādu rezervju nebūtu, mums būtu pamatīga krīze. Taču mēs esam izmantojuši šīs rezerves budžeta deficīta segšanai. Šim mērķim pagājušos 4-5 gados mēs esam izmantojuši gandrīz 250 miljardus eiro. Mēs izmantojām arī daļu peļņas no mūsu investīcijām. Investīcijas ir ārkārtīgi nozīmīgas, jo tās ienes naudu, ko mēs varam izmantot krīzes laikā, sedzot budžeta deficītu. Ja mēs izmantojam rezerves, mēs patērējam līdzekļus, kuri vairs nenesīs nekādus ienākumus. Šādas krīzes arī rada jaunas iespējas investīcijām, jo daudzas kompānijas samazina savas investīcijas, radot iespējas tajās ieguldīt. Tādējādi mēs atkal iegūstam līdzekļus, lai segtu budžeta deficītu arī nākamajos gados."
Taču kā norāda Saūda Arābijas politikas komentētāji, visticamāk, pašreizējai krīzei būs daudz plašākas gan ekonomiskās, gan politiskās sekas. Turklāt ne tikai valsts iekšienē, kur tiks apdraudēts varas līdzsvars starp karaļnamu un tā dāsni atbalstītajām dažādajām cilšu kopienām, bet arī visā reģionā kopumā.
Lai arī maija sākuma kredītreitingu aģentūra "Moody’s" Saūda Arābijas nākotnes prognozes pazemināja no stabilām uz negatīvām, komentētāji uzskata, ka ekonomiski karaliste tomēr atkopsies. Cits jautājums ir, cik lielu iespaidu ekonomiskās grūtības atstās uz Saūda Arābijas sabiedrību un kā tās ietekmēs iedzīvotāju attieksmi pret kroņprinci Mohamedu bin Salmanu. Iespējams, ka arī pašā karaļnamā var rasties jautājumi par to, vai kroņprincis ir labākais kandidāts uz nākamā valsts vadītāja posteni.
