"Drošības padomes darba mehānismi un dubultstandarti neļauj tai veikt savus pienākumus un uzņemties atbildību pasaules miera saglabāšanā," teikts Saūda Arābijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. "Tādēļ Saūda Arābijai nav citas iespējas kā atteikties no vietas Drošības padomē, līdz tā tiek reformēta un tai tiek piešķirtas iespējas veikt savus pienākumus un uzņemties atbildību pasaules miera un drošības saglabāšanā," teikts šajā paziņojumā.
Jau vēstīts, ka ANO Ģenerālā asambleja ceturtdien ievēlēja piecas jaunas ANO Drošības padomes dalībvalstis - Čadu, Čīli, Lietuvu, Nigēriju un Saūda Arābiju.
Jaunās Drošības padomes dalībvalstis ievēlētas uz laiku no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada beigām. Tām Drošības padomē jānomaina Azerbaidžāna, Gvatemala, Maroka, Pakistāna un Togo.
Saūda Arābija, Lietuva un Čada tika ievēlētas Drošības padomē pirmoreiz. Saūda Arābijas vēstnieks ANO ceturtdien paziņoja, ka šīs valsts ievēlēšana atspoguļo Rijādas "ilgstošo politiku atbalstīt mērenību un strīdu atrisināšanu ar mierīgiem līdzekļiem"
Ārlietu ministrija tomēr paziņoja, ka Saūda Arābija atsakās būt dalībvalsts institūcijā, kura nespēj atrisināt ieilgušus konfliktus Tuvajos Austrumos un atbrīvot šo reģionu no kodolkara draudiem. Tā īpaši norādīja uz divarpus gadus ilgstošo pilsoņkaru Sīrijā un ieilgušo konfliktu starp palestīniešiem un Izraēlu kā galvenajiem iemesliem. "Nespēja 65 gadus atrisināt palestīniešu lietu" ir novedusi pie "daudziem kariem, kas apdraudējuši pasaules mieru", teikts paziņojumā.
Tas, ka Drošības padome "ļauj režīmam Sīrijā nogalināt savu tautu ar ķīmiskajiem ieročiem .. nevēršoties pret to vai nenosakot nekādas iebiedējošas sankcijas .. ir pierādījums Drošības padomes nespējai veikt savus pienākumus un uzņemties atbildību," paziņoja Saūda Arābijas Ārlietu ministrija. Tā kritizēja Drošības padomes "nespēju" pārvērst Tuvos Austrumus par reģionu, kas būtu brīvs no masu iznīcināšanas ieročiem, tostarp kodolieročiem, un šai ziņā norādīja uz Irānu un Izraēlu.
Sunnītu pārvaldītā Saūda Arābija asi kritizē šiītu pārvaldītās Irānas kodolprogrammu. Rietumvalstis un Izraēla tur Irānu aizdomās par centieniem izstrādāt kodolieroci, bet Irāna to noliedz. Izraēla pašlaik ir vienīgā Tuvo Austrumu valsts, kurai ir kodolieroči.
Saūda Arābija arī atbalsta nemierniekus, kuri mēģina gāzt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, kas ir Irānas sabiedrotais. Rijāda asi kritizē ANO bezdarbību saistībā ar konfliktu Sīrijā, kur 2011.gada martā pēc režīma brutālām represijām pret mierīgiem protestiem tie strauji pārauga nemieros un pilsoņkarā.
Saūda Arābijas ārlietu ministrs princis Saūds al Faisals septembrī atteicās runāt vai izdalīt savas runas kopijas ANO Ģenerālajā asamblejā, paužot sašutumu par strupceļu Drošības padomes centienos atrisināt konfliktus Sīrijā un Palestīnā.
Kā norāda britu raidsabiedrības BBC diplomātijas korespondente Bridžeta Kendalla, protams, Saūda Arābijas rīcība ir visai dramatiska, taču ir diezgan maz ticams, ka ANO Drošības padomē drīzumā būtu gaidāmas kādas nopietnas reformas. Savukārt kāds ANO diplomāts aģentūrai "France Presse" piesardzīgi norādījis, ka Saūda Arābijas atrašanās Drošības padomē ļautu debatēt par tādiem jautājumiem, kuri citādi nebūtu iespējami, ja Saūda Arābijas padomē nebūtu.
Vieta Drošības padomē nodrošina valstij lielu ietekmi starptautiskā miera un drošības jautājumos.
Drošības padomē ir 15 dalībvalstis, no kurām 10 ir ievēlētas uz divu gadu termiņu, bet pārējās piecas - ASV, Francija, Krievija, Ķīna un Lielbritānija - ir pastāvīgās dalībvalstis ar veto tiesībām. Vietas drošības padomē tiek piešķirtas pa reģioniem, un reģionālās valstu grupas izvirza kandidātes uz šīm vietām.
