Šaubās par jaunas ēras sākšanos Zimbabvē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Eiropas tautu folklorā kā viltīgāko dzīvnieku atpazīstam lapsu kūmiņu. Dienvidāfrikā šis tituls ticis piedēvēts viltīgajam krokodilam. Tieši šāda iesauka piedēvēta trimdā esošajam Zimbabves viceprezidentam Emersonam Mnangagvam. Viņu plānots jau ceturtdien, 23.novembrī, iecelt Zibabves prezidenta krēslā armijas gāztā Roberta Mugabes vietā. Neraugoties uz svinībām Zimbabves pilsētu ielās par Mugabes aiziešanu, eksperti šaubās par patiesi jaunas ēras sākšanos. Bēgot no vilka, iespējams uzskriet krokodilam.

Vecākais valsts vadītājs pasaulē Roberts Mugabe teicis, ka amatu atstās tikai tad, kad tā būs lēmis Dievs. Tagad reti kurš apšauba, ka viņa ērai pienācis gals. Zimbabvieši nepazīst citu līderi, jo Mugabe vadījis visu valsts neatkarības laiku – 37 gadus. Viņam bija sava loma valsts atbrīvošanā no britu koloniālisma, kā dēļ viņu ilgstoši izvairījās kritizēt ne tikai valstī, bet arī pārējā reģionā.

Taču iemeslu kritikai netrūkst – drīz vien pēc nākšanas pie varas viņš pret opozicionāriem sāka vērsties ar vardarbību, bet sabiedriskos līdzekļus izdāļāt saviem lojālistiem.

Tagad ceturtdaļa valsts dzīvo nabadzībā, kamēr viņa dēls laistās ar šampanieti, bet viņa sieva, kurai viņš vēlējās nodot varu, iesaukta par Guči Greisu, tā norādot uz viņas dārgo gaumi. Tas liecina par to, ka vēsturiskie varoņi zaudējuši saikni ar realitāti, tā intervijā norāda Dienvidāfrikas reģiona eksperts:

"Anti-imperālistu retorika bija ietekmīga Aukstā kara laikā, bet nav parāk nozīmīga šodienas realitātei. Jāņem vērā, ka vidējais vecums šajā reģionā ir padsmitgadnieki līdz vēlajiem divdesmitgadniekiem. Vairākums cilvēku nezina, kāda bija koloniālisma pieredze. Un daļa no saspīlējuma, ko Zimbabve piedzīvo politikā, ir paaudzes jautājums. Tas atbalsojas arī pārējā reģionā – tie, kas vadīja atbrīvošanas kustības, sasniedz savas politiskās karjeras beigas. Daudzi visām varītēm cenšas noturēties. Bet no jaunās paaudzes pieaug spiediens pēc kaut kā jauna. Jo tā paaudze, kas atbrīvoja reģionu, nav spējusi sniegt viņiem taisnīgas pārmaiņas un attīstību."

Dienvidāfrikas reģionā tas ir pazīstams stāsts. Reiz augstu cienīta atbrīvotāju kustība, kas kļuvusi par valdošo partiju, pēc ilgiem gadiem pie varas grožiem saskaras ar pieaugošu kritiku par nabadzību, korupciju un nepotismu. Zimbabves piemērs ir kā brīdinājums citiem vadoņiem, kas pie varas bijuši neadekvāti ilgu laiku.

Lai gan šajās valstīs pieaug pieprasījums pēc lielākas demokrātijas, eksperts neuzskata, ka pārmaiņas nesīs militāra iejaukšanās. Tām jānāk no politiski organizēta spēka, bet tādu reģionā pagaidām trūkst.

"Ilgi pie varas esošie līderi saskaras ar arvien lielāku opozīciju un antipātijām no daudzām grupām, tai skaitā jaunatnes. Apātija ir vēl viena problēma jauniešu vidū – viņi neredz, kā viņi varētu ietekmēt politiku vai ka tiek uzklausīti. Sacelšanās iespējas ir ierobežotas, jo tās pieprasa organizētu politisko kustību un līderību, kas gatava piedāvāt alternatīvu.

Lai gan ir bijis daudz iebildumu pret pastāvošo varu, nav šādas organizētas kustības un vīzijas par to, kā izskatītos jauna valsts," domā eksperts.

Pārmaiņas kavē pārlieku lielā valsts sasaiste ar partiju. Opozīcijai, īpaši tādai, kuras rindās nav revolucionāru, ir mazas izredzes iegūt varu. Mugabes amatu, visticamāk, pārmantos viceprezidents, kurš pārstāv to pašu ideoloģiju. Taču cilvēkiem ir cerība – protestētāji, kas pirmoreiz ilgu gadu laikā izgāja galvaspilsētas Harares ielās, teic, ka jūtas kā ieguvuši otro neatkarību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti