Situācija Eiropā nebūt nav iepriecinoša - divās Eiropas Savienības valstīs Čehijā un Igaunijā saslimstība ar Covid-19 pašlaik ir augstākā pasaulē. Dati liecina, ka pieaudzis arī Eiropas Savienības saslimstības 14 dienu kumulatīvais vidējais rādītājs.
Ierobežojumus nācies pastiprināt 16 Francijas reģionos pārsvarā valsts ziemeļos, kur no sestdienas uz četrām nedēļām spēkā stājusies daļēja karantīna. Tā ietekmēs aptuveni 21 miljonu cilvēku, tiesa, ierobežojumi nebūs tik stingri kā iepriekš Francijā ieviestās karantīnas laikā.
Lai gan darbu šajos reģionos turpina pirmās nepieciešamības iestādes, skolas paliek atvērtas un doties, piemēram, pie friziera joprojām drīkstēs, ja vien tiks ievērots „īpašs sanitārais protokols”. Tāpat cilvēki ārpus mājas joprojām var sportot. Saskaņā ar jaunajiem pasākumiem arī grāmatnīcas, ziedu veikali, šokolādes veikali un kurpnieka pakalpojumi tika pievienoti pirmās nepieciešamības iestāžu sarakstam, tādējādi tie varēs palikt atvērti.
Francijas premjerministrs Žans Kastekss atzina, ka trešais saslimstības vilnis valstī šķiet diezgan iespējams.
Parīze ir viens no reģioniem, kur ieviesta daļējā karantīna.
Tur intensīvās aprūpes nodaļās ārstējas vairāk nekā 1000 pacientu. Tas ir vairāk nekā otrā viļņa kritiskākajā punktā novembrī.
Stingrākus ierobežojumus sestdien nācies ieviest arī Polijā, kur nākamās trīs nedēļas darbu turpinās tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, tiek aizvērtas viesnīcas, kultūras un sporta iestādes. Valstī inficēšanās gadījumu skaits vienā diennaktī sasniedz augtāko līmeni kopš novembra. Polijas veselības aizsardzības amatpersonas iepriekš brīdināja, ka valsts mēroga ierobežojumi ir nepieciešami, jo valstī ir plaši izplatīts britu variants. Tagad šis variants veido vairāk nekā 60% inficēšanās gadījumu valstī.
Vācija savu kaimiņvalsti Poliju klasificējusi kā augsta riska Covid-19 zonu,
kas nozīmē, ka iebraukšanai no turienes, sākot ar svētdienu, būs vajadzīgs negatīvs Covid-19 tests. Arī Vācijā situācija pasliktinās. Novērojams eksponenciāls inficēšanās gadījumu skaita pieaugums, tādēļ kanclere Angela Merkele brīdinājusi, ka, visticamāk, valstij tagad būs jāpielieto „avārijas bremze” un atkārtoti jānosaka ierobežojumi.
Uz ierobežojumu mīkstināšanu cerēja Beļģija un Šveice, tomēr tām nācies plānus atlikt, jo situācija nebūt neuzlabojas.
Šveices veselības ministrs Alēns Bersē pavēstīja, ka epidemioloģiskā situācija vairs neļauj valdībai atcelt ierobežojumus atpūtai vai uzņēmējdarbībai.
Tā vietā tiks mīkstināts tika viens ierobežojums - āra privātos pasākumos varēs pulcēties desmit cilvēki, nevis pieci, kā līdz šim. Tikmēr restorāni un pasākumu organizatori prasa atcelt ierobežojumus, lai viņi varētu sākt organizēt aktivitātes. Lēmums par to, vai atļaut pusdienot āra restorānos un atcelt ierobežojumus kultūras pasākumiem un sporta aktivitātēm, tiks pieņemts aprīļa vidū.
