Saskaņot patērētāju standartus starp ASV un ES būs grūti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Mēģinājums saskaņot likumus un noteikumus abās Atlantijas okeāna pusēs padara Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līgumu tik īpašu. Tas ir liels izaicinājums, jo nekas tamlīdzīgs šādā mērogā līdz šim nav darīts. Kā Eiropa un ASV plāno pārvarēt dažādas atšķirības noteikumos un pārbaudēs?

Nav šaubu, ka cilvēki, kuri nosaka, piemēram, automašīnu drošības standartus vai rotaļlietu nekaitīguma pārbaužu kārtību, parasti dzīvo ar pārliecību, ka viņu izveidotā sistēma ir viena no labākajām, ja ne pati labākā. Un pārliecināt viņus, ka ir arī citi veidi, kā nonākt pie tā paša rezultāta, var nebūt tik viegli.

Tieši birokrātijas mazināšana un pārbaužu vienkāršošana starp ASV un Eiropas Savienību var nest vislielākos ieguvumus, uzsver Eiropas Savienības galvenais sarunvedējs Ignasio Bersero-Garsija: „Šī joma tiek uzskatīta par ekonomiski visnozīmīgāko. Un tieši tas atšķir šo vienošanos no citiem brīvās tirdzniecības līgumiem. Bet tā ir arī joma, kas pieprasa lielu sagatavošanos un tehnisku darbu, kas ir jāveic ciešā sadarbībā ar abu pušu regulatoriem.”

"Harris & Bruno" printeru iekārtu ražotne Kalifornijā, kas eksportē uz Eiropu. Foto: A.Konohovs/Latvijas Radio

Viens no piemēriem varētu būt medikamentu ražošana. Lai uzņēmums Eiropā varētu sākt ražot zāles, tam ir jāiziet noteiktas pārbaudes. Bet, ja tas vēlas eksportēt šos medikamentus uz Ameriku, tad uz Eiropas rūpnīcu vispirms ir jāatbrauc arī amerikāņu ekspertiem, kuri veiks tos pašus testus, ko jau veica eiropieši.

Arī Amerikas Tirdzniecības palātas Eiropas Savienībā direktore Sūzana Dandžere min piemēru:

„Piemēram, vieni un tie paši kosmētikas produkti tiek pārbaudīti gan ASV, gan Eiropā. Tāpat eksperti no Amerikas dodas uz Eiropu, lai veiktu testus, ko jau veica eiropieši. Samazinot pārbaužu skaitu, ir iespējams samazināt izmaksas. Viņi vienkārši varētu apmainīties ar pārbaudes rezultātiem un izmantot šos rezultātus lēmuma pieņemšanai. Šis ir viens no daudzajiem piemēriem, kā ir iespējams samazināt izmaksas, no kā varētu iegūt patērētāji.”

Tomēr ar kosmētiku, tāpat kā ar daudzām citām lietām, ne viss ir tik vienkārši. Jo Eiropas saraksts ar aizliegtajām kosmētikas sastāvdaļām ir krietni garāks, nekā Amerikas, saka Klelia Imerialī no Eiropas patērētāju organizācijas BEUC:

„Mums ir vairāk nekā 1000 aizliegto vielu kosmētikā un viņiem ir 11. Un mēs prasām Eiropas Komisijai: kā jūs domājat mazināt šīs atšķirības un panākt savstarpējo atzīšanu, par ko tik bieži tiek runāts? Un tas ir tikai viens no ļoti daudziem piemēriem.”

Skaidras atbildes uz jautājumu, kā tiks pārvarētas šīs atšķirības noteikumos, pašreiz nav. Un nebūtu arī jādomā, ka vislabākie noteikumi un patērētāju aizsardzības standarti ir tikai Eiropā. Viss ir atkarīgs no konkrētā sektora.

Tomēr pamatā ir viena būtiska atšķirība - amerikāņi galvenokārt balstās uz zinātni, bet eiropiešiem svarīgs ir arī piesardzības princips. Tas ir tik svarīgs, ka pat ir ierakstīts Lisabonas līgumā, norāda Dānijas Patērētāju asociācijas vadītāja Benedikte Federšpīle.

„Protams, ja zinātnieki atzīst, ka kaut kur ir problēma, tad visi tam piekrīt gan Eiropā, gan ASV. Par to nav šaubu. Bet tam klāt pie mums pastāv arī piesardzības princips, kura Amerikā nav. Viņi saka, ka viņiem ir kaut kas līdzīgs, bet tas nav gluži tas. Un piesardzības princips paredz, ka, piemērām, ja no kaut kā varbūt ir iespējams iegūt vēzi… tas nav īsti pierādīts, bet pastāv zināmas šaubas, tad ir iespējams šo vielu aizliegt. Un galu galā kāpēc gan mums vajadzētu uzņemties šādu risku?” skaidro Federšpīle.

ASV Starptautiskā biznesa padomes viceprezidents Šons Donelijs gan ir ironisks par eiropiešu iecienīto piesardzības principu:

„Dzīve sastāv no risku menedžmenta. Vai ir droši nokļūt no šīs vietas līdz durvīm? Es domāju, ka ir. Tādēļ reizēm šī attieksme Eiropā, ka mēs nezinām, varbūt iznāks vēl kāds pētījums… Varbūt ir iespējams uzpirkt kādu zinātnieku, lai viņš uzrakstītu vajadzīgu pētījumu… Man reizēm liekas, ka piesardzības princips ir izveidots, lai sasniegtu politiskus mērķus. Es zinu, ka cilvēki Eiropā ir stingri pret daudzām lietām. Bet vai jūs balstāt, piemēram, pārtikas drošības standartus uz cilvēku sajūtām vai uz zinātniskiem faktiem?”

Sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu starp ASV un Eiropu turpināsies vēl vismaz pusotru gadu. Un vairāki eksperti saka, ka sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām ir jābūt modrām, lai darbavietu radīšanas aizsegā netiktu nogalināta kāda „svētā govs”.

"Bogle Vineyards" - vīna ražotājs Kalifornijā, kas eksportē uz Eiropu. Foto: A.Konohovs/Latvijas Radio

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti