"Kļuva skaidrs, ka [pasaules lielvalstu] un Irānas pozīcijas šajā jautājumā joprojām ir tālas viena no otras," preses konferencē Almati teica Eiropas Savienības (ES) ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Ketrīna Eštone.
Arī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, kurš piedalījās sarunās, atzina, ka abām pusēm nav izdevies nonākt pie savstarpējās sapratnes. Rjabkovs arī teica, ka vēl ir jāvienojas par nākamās sarunu kārtas vietu un datumu, vēstīja Krievijas ziņu aģentūras.
Iepriekšējā sarunu kārta notika februāra beigās Almati. Tajā P5+1 izvirzīja jaunus priekšlikumus, uz kuriem Irāna reaģēja pozitīvi.
17. un 18.martā Turcijas pilsētā Stambulā notika ekspertu līmeņa tikšanās. Pēc tās tika ziņots, ka Irāna apdomā starptautisko vidutāju priekšlikumu apturēt urāna bagātināšanu līdz 20% uz sešiem mēnešiem apmaiņā pret sankciju mīkstināšanu. Irāna arī izskata iespēju pārveidot līdz 20% līmenim bagātinātā urāna krājumus par urāna oksīdu, kas derīgs tikai medicīniskiem mērķiem.
ANO Drošības padome, kā arī vairākas Rietumvalstis ir noteikušas ekonomiskas sankcijas pret Irānu par tās atteikšanos apturēt urāna bagātināšanas programmu. Šo sankciju ietvaros ir ticis ierobežots Irānas naftas imports un darījumi ar Irānas bankām, radot problēmas šīs valsts ekonomikai.
Irāna vēlas sarunās panākt, lai tiktu mīkstinātas pret to noteiktās ekonomiskās sankcijas, bet P5+1 grib, lai Irāna piekāptos urāna bagātināšanas jautājumā. Rietumvalstis Irānu tur aizdomās par urāna bagātināšanu ar mērķi izgatavot kodolieročus.
Irāna ir uzsvērusi, ka urāna bagātināšanu veic saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un dara to civiliem mērķiem, piemēram, enerģijas ražošanai un medicīnai. Rietumvalstis ir paudušas aizdomas, ka Irānas īstais mērķis ir bagātināt urānu līdz 90% - nepieciešamajam līmenim tā izmantošanai atombumbā, bet Irāna to noliedz un uzstāj, ka tās programmai ir tikai mierīgi civili mērķi.
