Sīrijas valdošā režīma un opozīcijas sarunas par iespējām noslēgt pamieru aizsākās janvāra beigās Ženēvā. Kopš 3.ebruāra šajās sarunās ir iestājusies pauze un jauna sarunu kārta ir plānota vien 25.februārī. Taču sestdien, 20.februārī, Krievijas informācijas aģentūras ziņoja, ka Sīrijas mērenā opozīcija ir gatava atbalstīt starptautisko piedāvājumu par pamiera noslēgšanu. Tas gan būs iespējams tikai ar noteikumu, ka uguns pārtraukšanu ievēros arī Sīrijas valdošā režīma spēki un to sabiedrotie, tostarp Krievija.
Svētdien, 21.februārī, šo jautājumu apsprieduši arī Krievijas un ASV ārlietu ministri Sergejs Lavrovs un Džons Kerijs. Kā pēc šīm sarunām paudis Kerijs, viņš cer, ka abu valstu prezidenti varētu tikties jau tuvāko dienu laikā, pieliekot punktu šīm diskusijām.
ASV Valsts sekretārs gan atzinis, ka galīgais vienošanās teksts joprojām nav panākts un iesaistītās puses joprojām turpina piepildīt dokumentu ar dažādām detaļām.
Kerijs arī norādīja uz to, ka nebūt ne visas sarunās iesaistītās puses viegli piekritīs uguns pārtraukšanas noteikumiem, taču pamiers esot tik tuvu, kā vēl nekad.
No savas puses Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs atkārtoti uzsvēris, ka pamiera noteikumi neattieksies uz operācijām pret organizācijām, kuras ANO Drošības padome ir atzinusi par teroristiskām. Šeit runa galvenokārt ir par teroristu grupējumu „Islāma valsts” jeb “Daīš” un grupējumu „Al Nusra”.
Tikmēr starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Amnesty International” paziņojusi, ka Krievijas gaisa spēki Sīrijā varētu būt pastrādājuši kara noziegumus, uzbrūkot civilajiem mērķiem. Intervijā raidsabiedrībai „Sky News” organizācijas pārstāve Tirana Hasana pavēstījusi, ka nedēļas laikā ir konstatēti uzbrukumi skolām, slimnīcām un dzīvojamām ēkām. Hasana arī paziņojusi, ka tās rīcībā ir nonācis video, kurā redzams, ka Krievija atkārtoti bombardē vietas, kurās ieradušies glābēji un mediķi. Lai arī Krievijas gaisa spēku operācija sniedz ievērojamu atbalstu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēkiem, šādu uzbrukumu humānās sekas esot šausminošas.
Arī iepriekšējā “Amnesty International” ziņojumā pagājušā gada nogalē organizācija norādīja, ka laika posmā no septembra līdz novembrim Krievijas īstenoto bombardēšanu laikā dzīvību ir zaudējuši vismaz divi simti civiliedzīvotāju, bet nogalināto teroristu skaits mērāms vien dažos desmitos. Krievijas militārā vadība šādas apsūdzības kategoriski noraidījusi.
Kamēr politiskajā līmenī diskusijās par miera noslēgšanu ir vērojams progress, situācija pašā Sīrijā kārtējo reizi ir saasinājusies.
Svētdien Homsas pilsētā divu teroristu pašnāvnieku sarīkotos sprādzienos dzīvību ir zaudējuši 46 un ievainoti vismaz 115 cilvēki. Sīrijas varas iestādes jau aicinājušas ANO Drošības padomi un ANO ģenerālsekretāru Banu Kimūnu nosodīt šo uzbrukumu. Sīrija arī pieprasījusi, lai Drošības Padome izpilda savas saistības par starptautiskā miera garantēšanu, aicinot ieviest ierobežojošus pasākumus pret terorisma atbalstītājiem, par tādiem nosaucot Saūda Arābiju un Kataru.
