Kipra ir sadalīta kopš 1974. gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju.
Kārtējā neveiksme
Pašlaik Ziemeļkipras teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un pašpasludinātā Ziemeļkipras Turku Republika, kuru atzīst vienīgi Ankara, faktiski pilnībā ir atkarīga no Turcijas ekonomiskā atbalsta.
Kā paziņojis Kipras turku līderis Ersins Tatars, no turpmākajām sarunām nebūs jēgas, ja netiks atzīta divu līdzās pastāvošu valstu neatkarība.
Mēģinājumi panākt Kipras atkalapvienošanu ir notikuši jau vairākkārt. Vistuvāk abu pušu izlīgumam nonāca 2004. gadā, kad Kipras turku un grieķu vadītāji atbalstīja toreizējā ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana piedāvāto salas apvienošanas plānu.
Lai plānu ieviestu, to vajadzēja atbalstīt vairākumam iedzīvotāju abās sadalītās salas daļās. Vairākums Kipras turku to atbalstīja, bet vairākums Kipras grieķu to noraidīja. Tādēļ Eiropas Savienībā iestājās tikai Kipras grieķu daļa.
Pēdējo reizi abas puses pie sarunu galda sēdās 2017. gadā, taču process atkal nonāca strupceļā.
Dažādas prasības
Kipras Republikas un Ziemeļkipras Turku Republikas līderiem ir ļoti atšķirīgs redzējums par salas nākotni.
Kipras Republika un tās tuvākā sabiedrotā Grieķija pirms sarunām uzsvēra, ka tās pilnībā atbalsta ANO piedāvāto risinājumu – salas ziemeļu un dienvidu daļas atkalapvienošanu federālā valstī.
Turpretī Ziemeļkipras prezidents Ersins Tatars uzskata, ka Kipras grieķu un turku daļas nav iespējams apvienot vienā valstī, tāpēc vienīgais risinājums būtu divu neatkarīgu valstu līdzāspastāvēšana.
Ziemeļkipras līdera nostāju atbalsta arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Viņš nevēloties Kipras atkalapvienošanos, jo baidās zaudēt ietekmi salā un nevēlas piekāpties strīdā ar Kipras Republiku un Grieķiju par gāzes atradnēm Vidusjūras austrumos, uzskata analītiķi.
