Līdz šim, kā norādījuši analītiķi, Lielbritānija nesteidzas ar šo soli, jo vēlas sagatavoties procesam, kam patiesībā nebija gatava. Lai tas notiku, Lielbritānijai ir jāiesniedz Briselei oficiāla vēstule, par to, ka valsts vēlas iedarbināt 50. pantu Lisabonas līgumā.
Pēc tam sāksies sarunas, kuras nedrīkst būt garākas par diviem gadiem, ja vien dalībvalstis nenobalso par to paildzināšanu.
Lielbritānijas valdība līdz šim vairījusies nosaukt mēnesi vai datumu, kad būtu gatava iedarbināt Lisabonas līguma 50. pantu, kuru vēl līdz šim ES vēsturē neviens nav izmantojis un tādēļ arī par procesu blokam nav pieredzes.
Zināšanu nav arī pašai Lielbritānijai, kurai referenduma rezultāti par izstāšanos no bloka acīmredzami ir nākuši arī negaidīti un tādēļ, kā norāda analītiķi ir nepieciešams vairāk laika, lai sagatavotos. Tagad sarunā ar raidorganizāciju BBC, premjerministre Terēze Meja atklājusi jau konkrētākus plānus, proti, ka Lielbritānija līdz nākamā gada martam iesniegs pieprasījumu par izstāšanos no ES.
„Esmu jau sacījusi, ka neiedarbināsim 50. pantu līdz gada beigām, taču šodien partijas kongresā es norādīšu, ka tas noteikti notiks pirms nākamā gada marta," sacīja Meja.
"Tad, kad tas būs izdarīts, ES dalībvalstu ziņā būs noteikt, kādas būs turpmākās sarunas. Tagad, kad tās zina, ka viss process sāksies pavasarī, tām būs laiks sagatavoties, lai viss noritētu gludi. Tas nav svarīgi vien Lielbritānijai, bet visai ES kopā," pauda Meja.
Britu premjerministre arī norādīja, ka valdība gatavojas Lielbritānijā atcelt 1972.gada Eiropas Kopienu aktu, kas noteica, ka ES tiesību normas kļūst par Apvienotās Karalistes likumu daļu.
Tas gan nenozīmējot, ka pēc izstāšanās no bloka Lielbritānijā atcelšot visus ES tiesību aktus - par to, kurus atstāt spēkā, lemšot parlaments.
Meja arī atzinusi, ka izstāšanās nekādā gadījumā nebūs vienkārša. To arī neslēpj atbildīgās amatpersonas Briselē.
Viens no karstākajiem jautājumiem ir, vai un kādas attiecības Lielbritānija saglabās ar ES kopējo tirgu, kas notiks ar darba spēka kustību.
Ļoti satraukta un neapmierināta par izstāšanās procesa sākšanu ir Skotija un arī Ziemeļīrija, kas ir brīdinājušas sarīkot neatkarības referendumu par aiziešanu no Apvienotās Karalistes.
Savukārt Briselē ES institūciju vadītāji atkārtoti norāda, ka izstāšanās procesam ir jāsākas pēc iespējas agrāk, lai viestu lielāku skaidrību tālākajā Eiropas Savienības attīstībā un dzīvē jau bez Lielbritānijas.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
