Sarunas par Irānas kodolprogrammas risinājumu ieilga trešo dienu iepriekš paredzēto divu vietā, delegāciju vadītājus nomainot visaugstākā līmeņa diplomātiem. Piektdienas vakarā Ženēvā ieradās ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Krievijas ārlietu ministri.
Eiropas Savienības (ES) augstākās ārlietu pārstāve Ketrina Eštone pēc sarunu noslēguma paziņoja, ka puses panākušas konkrētu progresu, taču saglabājas dažas nevienprātības. Pēc Eštones sacītā, sarunas atsāksies 20.novembrī.
Irānas ārlietu ministrs Mohamads Džavads Zarifs paziņoja, ka nav vīlies par iznākumu, sarunas raksturojot kā "pamatu, uz kura mēs varam būvēt tālāk".
Visas sarunās iesaistītās puses "atradās vienā frekvencē, taču pusēm neizdevās panākt vienošanos", sacīja Zarifs.
Tikmēr ASV valsts sekretārs Džons Kerijs sacīja, ka puses vienošanās noslēgšanai "ir tuvāk nekā iepriekš". "Mēs ne tikai esam mazinājuši savas nevienprātības un precizējuši tās, kas saglabājas, bet mēs esam panākuši būtisku progresu, izskatot pieejas šim jautājumam kā ierobežot šo programmu un garantēt tās nemilitāru statusu," sacīja Kerijs.
Rietumvalstis cerēja vienoties ar Irānu, lai tā piekrīt uz pusgadu iesaldēt savas kodolaktivitātes apmaiņā pret dažu sankciju ekonomisko atvieglošanu.
Delegāti iepriekš ziņoja, ka sarunās panākts labs progress, tomēr avoti vēsta, ka Francija vēlējusies stingrāku nostāju.
Irānas kodolprogramma ir problemātisks jautājums jau gadiem ilgi.
Izraēlai un Rietumiem ir aizdomas, ka Irānas kodolprogrammas mērķis ir kodolieroču radīšana, bet Teherāna apgalvo, ka tai nepieciešams līdz 20% bagātināts urāns, lai nodrošinātu degvielu medicīniskās izpētes reaktoram.
Šāds urāns var tikt izmantots kā degviela kodolreaktoros, bet, ja to bagātina līdz 90% līmenim, to var izmantot arī atombumbu ražošanai.
