Eiropas Komisijas pārstāvji pirmdien neprecizēja, kādēļ sarunas neturpina jaunā Eiropas ārlietu pārstāve Federika Mogerīni, kā arī pagaidām nav skaidrs, kas notiks, ja sarunu iznākums nebūs veiksmīgs.
Britu baronese Ketrīna Eštone, kura līdz šim pildījusi Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās pienākumus, tāpat kā citi Eiropas Savienības iepriekšējā sasaukuma komisāri, ja vien nav apstiprināti nākamajam termiņam, līdz ar pirmo novembri savus pienākumus ir beigusi, taču viņa turpinās būt Eiropas ārlietu pārstāve pie sarunu galda ar Irānu, apstiprināja arī Eiropas Komisijas pārstāve Katerīna Rei.
„Patiešām es apstiprinu, ka Ketrīna Eštone līdz 24. novembrim turpinās vadīt diskusijas ar Irānu pārstāvot Eiropas Savienības pusi. Vīnē viņa tiksies ar politiskajiem direktoriem, bet vēlāk Omānā sarunām ar viņu un Irānas ārlietu ministru Mohammadu Džavadu Zarifu pievienosies arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, bet, jau plašākās sarunas Vīnē sāksies 18. novembrī,” pauda Eštone.
Ir paredzēts, ka 24. novembrī sarunām ar Irānu ir jābūt noslēgtām un vienošanās ir jāpanāk. Ketrīna Eštone ir apņēmības pilna to īstenot un tāpēc mēs visi tagad esam koncentrējušies uz šo mērķa dienu,” uzsvēra Rei.
Eksperti lēš, ka Eštonei līdz šim sarunu vadīšana ar Irānu tiek piedēvēta kā viens no viņas darba gadu panākumiem, tādēļ arī viņa tiek paturēta šī Eiropas Savienības ārpolitikai tik svarīgā uzdevuma īstenotāju komandā, ņemot vērā, ka viņas pēctece Federika Mogerīni sarunām nav sekojusi no sākta gala un līdz ar to Irānas acīs viņa būtu būtiski mazāka autoritāte.
Likmes par sarunu iznākumu patlaban ir ļoti augstas. Tieši pirms gada novembrī Irāna un pasaules lielvaru grupa (saīsinājumā P5+1) panāca pagaidu vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret daļēju Irānai noteikto sankciju atcelšanu.
Jau līdz vasarai bija plānots panākt vispārīgu kodolvienošanos, taču tas neizdevās, un tagad jaunā mērķa diena ir 24. novembris.
Vai tas izdosies, vērtējumi ir ļoti dažādi un pretēji. Irānas prezidents Hasans Rohani jau iepriekš paudis pārliecību, ka vienošanos ar Rietumiem par Teherānas kodolprogrammu būs iespējams panākt vēl pirms beigu termiņa, taču tagad Irāna izvirzījusi jaunas prasības, kas sarunu gaitu varētu sarežģīt, - lai Rietumu puse atceļ visas sankcijas, pirms tiek noslēgta vienošanās par Irānas kodolprogrammas tālāko likteni, nevis pakāpeniski, kā to prasa ASV.
Irānas kodolsarunas jau ilgāku laiku ir pasaules uzmanības lokā, tā kā Rietumi Irānu tur aizdomās par slepenu kodolieroča izgatavošanu, kamēr Irāna apgalvo, ka urāna bagātināšana notiek zinātniskiem mērķiem, nevis bruņošanās nolūkiem. Skaļi procesu kritizē Irānas lielāka pretiniece Izraēla, norādot, ka pasaule pret Irānas aktivitātēm izturas pārāk maigi un uzticīgi.
