Sarunas par Irānas kodolprogrammu noslēdzas bez rezultātiem

Irānai un pasaules lielvarām nav izdevies izkļūt no strupceļa sarunās par Teherānas pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu. Pēc divu dienu ilgām sarunām Kazahstānas pilsētā Almati abas puses arī nevienojās ne par vietu, ne datumu, kad varētu notikt nākamā tikšanās reize, bet Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone paziņoja, ka Irānas un lielvaru pozīcijas joprojām ir krietni atšķirīgas:

„Sarunās kļuva skaidrs, ka mūsu un Irānas pozīcijas pēc būtības joprojām ir tālu viena no otras. Tāpēc esam vienojušies, ka visas puses atgriezīsies savās galvaspilsētās, lai izvērtētu savu nostāju.”

Iepriekšējā sarunu kārta notika februāra beigās. Tajā tā sauktā P5+1 grupa , kurā ietilpst ANO Drošības padomes piecas pastāvīgās dalībvalstis un Vācija, izvirzīja jaunus priekšlikumus, uz kuriem Irāna reaģēja pozitīvi. Martā notika ekspertu līmeņa tikšanās. Pēc tās tika ziņots, ka Teherāna apsver pasaules lielvaru priekšlikumu apturēt urāna bagātināšanu līdz 20% uz pusgadu apmaiņā pret sankciju mīkstināšanu. Irāna arī esot izskatījusi iespēju pārveidot līdz 20% līmenim bagātinātā urāna krājumus par urāna oksīdu, kas derīgs tikai medicīniskiem mērķiem.

Tomēr pēc šīs nedēļas nogales sarunu kārtas arī Krievija atzina, ka abām pusēm nav izdevies nonākt pie savstarpējās sapratnes. Savukārt Irānas delegācijas vadītājs Saīds Džalils aģentūrai "Reuters" norādīja, ka Teherāna piedāvāja savu rīcības plānu, „bet citas puses nebija gatavas.” Viņš arī paziņoja, Irāna vēlas lielāku piekāpšanos no sarunu partneriem.

Bet, kā žurnālistiem norādīja kāda augstas ASV amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti - Irāna ir gatava veikt ļoti ierobežotus pasākums attiecībā uz kodolprogrammu, bet sagaida ļoti nozīmīgu piekāpšanos no lielvaru puses.

Tikmēr Izraēla, kas ir īpaši satraukta par Teherānas kodolaktivitātēm, pēc neveiksmīgās sarunu kārtas aicināja ieņemt „stingrāku nostāju” pret Irānu. Teherānas attieksmi pret sarunām nodēvējot par „maskarādi”, Telaviva brīdināja, ka Irāna tās izmanto, lai iegūtu laiku urāna bagātināšanai. Izraēlas stratēģisko lietu ministrs Juvals Steinitzs norādīja, ka „bez reāliem un nopietniem draudiem, un īsa un skaidra grafika, nebūs iespējams” piespiest Irānu atteikties no kodolprogrammas.

Pati Teherāna noliedz, ka tās mērķis būtu atombumbas iegūšana, un uzstāj, ka kodolprogramma paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem. Taču Izraēla uzskata, ka Irāna tuvojas brīdim, kad varēs izstrādāt atombumbu, un brīdinājusi par preventīvu uzbrukumu Teherānas kodolobjektiem.