Sarunas par Irānas kodolprogrammu esot sākušās mierīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ženēvā sākušās pasaules lielvaru un Irānas sarunas par kodolprogrammu. Šī ir pirmā galotņu tikšanās, kopš amatā stājis jaunais Irānas prezidents Hasans Rohani, kurš tiek vērtēts kā atvērtāks sadarbībai ar Rietumiem. Ilgstošā Irānas pretiniece Izraēla, gan brīdinājusi nepakļauties Irānas laipnajai attieksmei. Izraēla un virkne Rietumvalstu uzskata, ka Irāna strādā pie kodolieroča izveidošanas, nevis izmanto programmu civiliem nolūkiem.

Divu dienu sarunas starp Teherānu un sešām pasaules lielvarām, ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm - Lielbritāniju, Ķīnu, Franciju, Krieviju, ASV un Vāciju - sākušās mierīgi un atvērti. Irāna ārlietu ministra Mohameda Džavada Zarifa personā uzstājusies ar stundu ilgu prezentāciju un pirmo reizi sarunu vēsturē tā notikusi angļu valodā.

Sarunu, kas notikušas aiz slēgtām durvīm, saturs plašāk izpausts netiek, taču no diplomātiem izskan, ka kopumā, kopš Hasana Rohani nākšanas pie varas Irānas delegācijā jūtama gluži cita atmosfēra.

To apstiprinājis arī Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runas vīrs Maikls Manns. Arī medijos nonākuši attēli, kuros redzama Eštone un Irānas ārlietu ministrs Zarifs smejamies pie sarunu galda, līdz ar to vēstot, ka saunu gaisotne ir būtiski mainījusies. Eštones pārstāvis Manns medijiem Ženēvā sacījis, ka Eiropa uz sarunām ir atbraukusi ļoti cerīgā noskaņojumā, taču tikai no Irānas pašas būs atkarīgs un redzams, vai tā tiešām ir gatava kodolprogrammas procesu padarīt caurspīdīgāku, kā solījis prezidents Rohani. Taču diplomāti arī norāda, ka šo jautājumu nekādā gadījumā nevar atrisināt vienas sesijas laikā.

Vēl pirms sarunu sākuma, Irānas iestādes ir noraidījušas Rietumu lūgumu izvest no valsts urāna materiālus, kas varētu kalpot par pamatu nevis civiliem mērķiem, bet atomieroču radīšanai. Irānas ārlietu ministrija paziņoja, ka neko tādu nedarīs, bet ir gatava sēsties pie sarunu galda.

To, ka Irāna ir gatava jaunam posmam, apstiprināja arī fakts, ka pirms vairākām nedēļām ASV un Irānas prezidenti - Baraks Obama un Hasans Rovhani ANO asamblejas dienās īstenoja 15 minūšu ilgu telefonsarunu, kas bijis pirmais tiešais abu valstu līderu kontakts pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Kā pēcāk vēstīja Obama abi apsprieduši centienus sasniegt vienošanos par Irānas kodolprogrammu.

Rovhani ir arī pavēstījis, ka vēlētos, lai starptautiskās sarunas par kodolprogrammu noslēdzas dažu mēnešu laikā. Uz to ne bez asuma reaģēja ilgstošā Irānas pretiniece Izraēla, sakot, ka prezidenta saruna ir bijusi liekulīga. Kā iepriekš jau pavēstīja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, valsts ir gatava rīkoties vienatnē, lai apturētu Irānu no kodolbumbas izgatavošanas, un aicinājis nesteigties vienoties ar Irānas jaunajiem līderiem.

Izraēlai un vairākām Rietumvalstīm ir aizdomas, ka Irānas kodolprogramma nav domāta civiliem mērķiem, bet gan kodolieroču radīšanai. Teherāna to turpina stingri noliegt, taču neielaiž nevienu savā teritorijā, pārliecināties, vai tiešām tā ir.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti