Starptautiskie aizdevēji nav spējuši vienoties par nākamās aizdevuma daļas piešķiršanu Grieķijai un paziņojuši, ka pie sarunu galda sēdīsies atkal nākamajā nedēļā. Būtisks strīdus ābols ir starp eirozonas dalībvalstīm un Starptautisko Valūtas fondu par to, cik ilgā laikā Grieķija spēs līdz drošam līmenim samazināt budžeta deficītu un parādu atdot. Tikmēr Grieķija jau signalizējusi, ka, ja valsts nesaņems naudu, tā bankrotēs.
Eirozonas valstu finanšu ministri sarunās par aizdevumu Grieķijai pavadīja 12 stundas, taču tā arī pie gaidītā lēmuma nenonāca. Pēc sanāksmes eirogrupa izplatīja paziņojumu, kurā teiks, ka vienošanās nav panākta, un ministri atkal tiksies nākamajā pirmdienā, lai strādātu tālāk pie aizdevuma tehniskajām detaļām. Zināms, ka eirogrupas valstis un Starptautiskais Valūtas fonds joprojām nevar vienoties par formulu, kā mazināt Grieķijas budžeta deficītu un vai piešķirt Grieķijai papildu divus gadus līdz 2022.gadam, lai valsts spētu stabilizēties un patstāvīgi iegūt finanšu līdzekļus. Starptautiskais valūtas fonds Kristīnes Lagardas personā prasa, lai līdz 2020. gadam Grieķijas budžeta parāds būtu samazināts līdz 120% no iekšzemes kopprodukta, jo, kā Lagarda to ir norādījusi jau iepriekš, tas liecinātu, ka Grieķijas finanses un ekonomika tiešām spēs pastāvēt, pretējā gadījumā Starptautiskais valūtas fonds nejūtas drošs, Grieķijai aizdodot naudu: "Mums ir ārkārtīgi svarīgi, lai Grieķijas parāds ir tāds, kas ļauj valstij būt ilgstpējīgai. Līdz 2020. gadam tam būtu jābūt 120 procentu lielam. Par to mums ir atšķirīgi viedokļi. Taču būtiskākais ir, lai galu galā valsts varētu nostāties uz kājām un atkal laika gaitā atjaunot piekļuvi privātajam tirgum."
Taču mediju rokās nonācis dokuments, kurā teikts, ka šāds parāda samazinājums plānotajā laikā nav iespējams, ja vien dalībvalstis, kas aizdevušas naudu, nesāk pamazām šo parādu atlaist, un ka Grieķijai vajadzēs vismaz divus gadus klāt. "Es esmu nedaudz vīlies," tā pēc pārrunām sacīja eirogrupas vadītājs, Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers, taču pauda pārliecību, ka vienošanās panāks nākam pirmdien, un kārtējo reizi izteica apbrīnu par Grieķijas īstenotajām reformām. Junkers arī piebildis, ka starptautisko aizdevēju starpā nav būtiskas domstarpības un, ka risinājumu noteikti varēs panākt.
Taču šī kavēšanās Grieķijai maksā vairāk nekā 40 miljardus eiro, kurus valsts cerēja saņemt līdz nākamā mēneša sākumam, pretējā gadījumā kase draud pilnībā iztukšoties. Grieķijas premjerministrs Antonis Samars pēc eirogrupas neveiksmīgajām sarunām izplatījis paziņojumu, kurā teikts, ka Grieķija ir izdarījusi visu, kas no tās ir prasīts, un tagad ir aizdevējiem ir kārta pieturēties pie saviem solījumiem. Grieķijas parlaments mēneša sākumā apstiprināja nākamā gada budžetu un jaunu taupības pasākumu programmu, ko bija pieprasījuši starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret nākamās palīdzības daļas saņemšanu.
