Sarunās ar Ziemeļu valstu līderiem Kamerons meklēs atbalstu referendumam par britu nākotni ES

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Reikjavīkā ierodas Lielbritānijas, Ziemeļu un Baltijas valstu valdību vadītāji un eksperti, lai piedalītos Ziemeļu nākotnes forumā, kurā diskutēs par kopīgajiem izaicinājumiem radošajās industrijās. Ar īpašu uzmanību gan mediji, gan eksperti raugās uz Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona ierašanos, jo paredzams, ka viņš izmantos šo tikšanās reizi, lai runātu par Apvienotajā Karalistē paredzēto referendumu, kurā sabiedrība varēs izvēlēties, vai palikt Eiropas Savienībā (ES).

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons aktīvi izmanto ikvienu iespēju, lai, tiekoties ar citu valstu līderiem, paustu savu pozīciju par Apvienotajā Karalistē gaidāmo referendumu. Tautas nobalsošana paredzēta 2017.gada nogalē, un tās mērķis ir ļaut sabiedrībai izteikties, kādas attiecības ar Eiropas Savienību tā turpmāk vēlētos. Briti, kuri ar gadiem kļūst arvien eiroskeptiskāki lielākoties naudas dēļ, ko Karaliste iemaksā ES kasē, patlaban balansē uz robežas par palikšanu un izstāšanos no savienības.

Islande, kurā uz sarunām ierodas Apvienotās Karalistes, Ziemeļu un Baltijas valstu vadītāji, ir gluži simboliska vieta. Gan Islande, gan Norvēģija, kas arī būs forumā un ar kuru vadītājiem Deivids Kamerons plānojis tikties garākās sarunās, nav Eiropas Savienības dalībvalstis, taču tām ir īpašas attiecības un tās, piemēram, var brīvi izmantot Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

Daļa eiroskeptiķu, kuri atbalsta Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, uzskata, ka šis būtu labs modelis arī britiem, proti, nebūt Savienībā, bet tajā pašā laikā vismaz ekonomiski neatsvešināties un saglabāt pieeju iekšējam tirgum. Tomēr citi, ieskaitot arī pašu Deividu Kameronu, uzskata, ka arī šādas attiecības neder, jo tēriņi un saistības būtiski nesamazinātos. Piemēram, Norvēģija ir noslēgusi ar Eiropas Savienību brīvas pārvietošanās līgumu, kas neattur imigrantus no Eiropas nokļūt arī Norvēģijā, kā arī tai nav balss tiesību nevienā no Eiropas Savienības institūcijām, turklāt Norvēģija gadā Eiropas Savienības kasē iemaksā ap 600 miljoniem eiro.

Eksperti uzskata, ka šī Lielbritānijas premjerministram Deividam Kameronam būs ļoti svarīga tikšanās reize, kurā viņam būs jāspēj paskaidrot savu pozīciju un tajā pašā laikā mudināt Ziemeļu valstu līderus atbalstīt viņu referenduma ceļā.

Pagaidām, kā norāda eksperti, Kamerons joprojām cenšas risināt šo jautājumu vairāk aizkulišu sarunās un turēt piezemētu toni, cerībā no Briseles iegūt visizdevīgākos nosacījumus, joprojām Lielbritānijai paliekot Eiropas Savienības sastāvā.

Novembrī viņš gatavojas Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam iesniegt pilnu prasību sarakstu. Ja Kamerons šajās sarunās zaudēs, viņa premjerēšanas fināls būs skaidrs – tā laikrakstā „The Guardian” norādījuši eksperti. Patlaban Lielbritānijā notiek sīva cīņa starp valdošajiem torijiem un eiroskpetiķiem, kuru vadītā kampaņa balsojumam par izstāšanos no Eiropas Savienības kļūst arvien skaļāka. Tas arī liek Kameronam rīkoties aktīvi, lai pārvilinātu savā pusē arī eiroskpetiskos vēlētājus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti