Labrīt

Fabriss Potjērs par Trampa konfliktu ar NATO valstu līderiem, gaidāmo NATO samitu

Labrīt

Arvien vairāk novadu izšķiras par savas pašvaldības policijas izveidi

LR korespondente Ina Strazdiņa par NATO samitu

Sārts: NATO dalībvalstu vidū ir dziļas domstarpības, bet kopīgās intereses ir lielākas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

„NATO nav pašsaprotama. Katru dienu, katru stundu ir jāstrādā, lai NATO turpinātu būt,” tā sarunā ar Latvijas Radio saka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Viņš norāda, ka, aliansei neesot, zaudētu ne tikai Baltija, bet arī ASV un citas dalībvalstis.

„Tas, ko redzam, ir diezgan dziļas domstarpības NATO valstu starpā. Bet es joprojām ticu un ceru, ka intereses, kas mūs vieno, ir lielākas,”

intervijā Latvijas Radio saka Jānis Sārts, kurš NATO valstu samita laikā Briselē piedalījās ekspertu un viedokļu līderu forumā.

Ina Strazdiņa: Kāda ir kopējā drošības sajūta, dzirdot, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir ļoti kritisks pret Eiropu, vainojot to, ka Eiropas valstis pietiekami nemaksā aizsardzības budžetā? Laikraksts „The New York Times” raksta par Latvijas bažām, ka ASV no NATO varētu aiziet.

Jānis Sārts: Kopējā drošības vide ir ļoti dinamiska. Draudi strauji mainās. To veids un forma ir konstanti mainīgi. Mums joprojām ir karš Ukrainā, Sīrijā, Krievija turpina agresīvu politiku. Ziemeļāfrikā ir nedroši. Tas neapšaubāmi skaidri norāda, ka NATO ir būtiska, taču tas, ko redzam šeit, ir diezgan dziļas domstarpības NATO valstu starpā. Bet es joprojām ticu un ceru, ka intereses, kas mūs vieno, ir lielākas, un to ir daudz vairāk nekā domstarpību. Vai mēs varēsim šīs domstarpības atrisināt? Es ceru, ka jā.

Daudz ir šī publiskā trokšņa, taču, ja paskatāmies uz praktisko daļu, tad ASV ieguldījums Eiropas drošībā pēdējos divos gados īstenībā ir palielinājies.

Finansējums, militārā aktivitāte un karavīru skaits ir palielinājies. Ne vienmēr tas, ko redzam un dzirdam publiskajā telpā, atbilst realitātei. Nevar noliegt, ka šobrīd izteiktie pārmetumi Eiropai, ka tā ilgstoši nav pietiekami maksājusi par aizsardzību, nebūtu pamatoti, taču tie, protams, bojā kopējo atmosfēru, jo ne visiem elementiem, par ko ASV prezidents runā, var piekrist. Nebūs viegls samits, bet ceru, ka kopība saglabāsies.”

Vai lielākās domstarpības ir par maksājumiem aizsardzībai?

Domstarpības ir plašākas, jo starp valstīm ir mijiedarbība. Ir runa par klimatu, tirdzniecību, par tā saucamajiem tarifu kariem. ASV sāka un tagad Eiropa ir atbildējusi. Militārā puse ir tikai viena no dimensijām. ASV prezidents Tramps saka, ka ASV ir tā saucamais tirdzniecības deficīts, kas, pēc viņa teiktā, notiek nepamatoti uz viņu rēķina, ka ASV nav iespēja pietiekami eksportēt, un vienlaikus ASV, kā viņš uzskata, maksā par Eiropas drošību.

NATO jau sen un arī mēs Latvijā esam runājuši, ka aizsardzības budžetam ir  jābūt 2% no IKP lielam, bet daudziem Eiropā politiskajās aprindās bija sajūta, ka tie ir tikai vārdi. Taču šis ASV prezidents nav gatavs pieņemt to, ka Eiropas nemaksā un ASV turpinās ieguldīt.

Ļoti labi, ka Latvija šogad ir šos 2% sasniegusi un visās izplatītajās diagrammās esam starp tiem labajiem, kurus ASV nekritizē.

Latvijas prezidenta Raimondam Vējonim šeit, Briselē, ārzemju žurnālisti prasīja, kā būtu, ja ASV izstātos no NATO. Spekulēt, protams, nav labi, taču tiešām šis jautājums gaisā virmo. Vai tas ir reāli?

Arī šeit NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pateica, ka pieņemt, ka NATO būs mūžīgi, ir nepareizi. Katru dienu, katru stundu ir jāstrādā, lai NATO turpinātu būt, jo tas nav kaut kas pašsaprotams. Diemžēl cilvēks bieži vien novērtē lietas, kas viņam ir svarīgas, tikai tad, kad tās pazūd. Ja NATO nebūtu, zaudētu ne tikai Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija.

ASV zaudētu tikpat daudz, cik pārējās NATO valstis. ASV ietekme pasaulē nav tikai militārais budžets vai ekonomiskās spēja, dolārs, tie ir arī sabiedrotie un draugi visā pasaulē.

Zaudētu visi, tādēļ ceru, ka visi to arī šādā veidā saskatīs.

Ko gaidīt no ASV prezidenta Trampa sarunām ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu pirmdien Helsinkos? Informācijas ir tik maz, ka ir daudz vietas bažām un spekulācijām. Kā Latvijai vajadzētu uz to raudzīties?

Sagaidīsim, kas notiks. Šobrīd, protams, ir dažādas spekulācijas. Sākot no tā, ka viss būs veiksmīgi, būs neliels pozitīvs vēstījums no ASV puses, bet nekādas piekāpšanās nebūs, līdz diezgan pesimistiskām prognozēm. Šobrīd, es domāju, ka nebūtu prātīgi spekulēt. Katrā ziņā šī ir lieta, kas norisināsies starp ASV un Krieviju. Domāju, ka NATO un sabiedrotie arī šeit pateiks, kā un ko redzam, kas ir būtiski un kas nav, kas ir svarīgi mūsu drošībai un kas - Eiropas stabilitātei. Cerēsim, ka ASV šīs pozīcijas aizstāvēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti