Sārts norādīja, ka arī Krievijā radītās propagandas mašinērija "buksē". Viņš aicināja ņemt vērā faktoru, ka no cilvēkiem, kas ir "veikuši darījumus ar savu sirdsapziņu", dažiem šī sirdsapziņa neesot pilnībā neeksistējoša. "Tā saucamajā propagandas operācijā bija slavenais stāsts, kur Vladimirs Solovjovs ar vienu no Izraēlas analītiķiem runāja, kuru vairs pēc tam neizmantoja nevienā propagandas raidījumā. Tas bija tāds, kuru Solovjovs pats raksturoja kā depresīvu," stāstīja Sārts.

Komentējot Krievijas varas sludināto propagandu, Sārts uzsvēra, ka Putinam pašlaik esot maksimāli svarīgi parādīt, cik ļoti Krievijas tauta viņu atbalsta. "Tamdēļ arī tā pulcēšanās Lužņikos, lai dabūtu maksimāli lielu [cilvēku] masu iekšā. Tāpēc arī es īpaši neuzticos tām aptaujām, kas nāk no Krievijas, jo Kremlim ir visi iemesli mēģināt panākt, lai tie cipari būtu lieli," skaidoja Sārts.

Viņš gan piebilda, ka Krievijas sabiedrības lielākās daļas atbalsts valsts iebrukumam Ukrainā varētu būt taisnība, vienlaikus aicinot būt piesardzīgiem, uzticoties datiem, kuri norāda uz 80% sabiedrības atbalstu.

"Pieņemsim, ka ukraiņu cipari ir pietiekoši precīzi, tātad 15 000 [Krievijas karavīru] ir gājuši bojā, tātad vismaz četrreiz vairāk cilvēku ir ievainoti. Tātad minimums 50 000 ir vienā vai otrā veidā cietuši, tie ir milzīgi skaitļi," skaidroja Sārts.

"Iedomājieties, ka daļa cilvēku nesaņems tos savus tuviniekus nekādā veidā un formā. Daļa, mēs jau redzam no pārtvertām sarunām, tā arī pasaka, ka "jums tur muļķības stāsta, mūs te šauj no visiem stūriem". Protams, ka tie cilvēki, kad nāks, un es domāju viņiem, teiksim, aprīlī daļēji būtu jāsāk nākt atpakaļ, arī tiem, kas ir ievainoti un sakropļoti, nu, tie stāsti sāks plesties," prognozēja Sārts.

Viņš arī norādīja, ka pašlaik Ukrainā karo tieši Putina elektorāts jeb atbalstītāji. Sārta vērtējumā šis ir riskants mirklis pašam Krievijas prezidentam. Viņaprāt, gadījumā, ja Putins domā racionāli, Krievijas prezidentam varētu gribēties notiekošo Ukrainā "iesaldēt", lai pievērstos tam, kas varētu sekot pašā Krievijā.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.