Sārts norādīja, ka karā Ukrainā kritušo karavīru skaitu abās pusēs ir sarežģīti apjaust, abām pusēm zaudējumi ir lieli,

tomēr ir viena būtiska atšķirība – Krievijas spēku komandieri nospļaujas par savu karavīru dzīvībām, kamēr Ukrainas pusē tāda attieksme nav novērota. 

“Krievija šobrīd dara visu, lai armijā iesauktu vairāk cilvēkus. Tas tikai nozīmē, ka būs vairāk kritušo, jo, kā jau teicu, Krievijai ir nospļauties par saviem karavīriem, lai krīt,” pauda Sārts.

Lai arī Krievijas spējas izdarīt intensīvus uzbrukumus pēdējā laikā ir mazinājušās, Krievijas un tās līdera Vladimira Putina plāni aizvien esot saistīti ar kontroles iegūšanu pār Ukrainu. 

Sārts paskaidroja: “Joprojām ir viedoklis, ka Putins vēlas iegūt kontroli par Ukrainu. Manuprāt, ir ticami, ka Krievija vēlas anektēt to, kas ir viņu kontrolē un jau gatavojas referendumiem. Īstermiņa mērķis ir izdarīt šo, un ilgtermiņa mērķis ir iesaldēt situāciju Ukrainā.”

Saistībā ar vienošanos par Ukrainas graudu eksportu Sārts uzskata, ka šaubas nepametīs šīs vienošanās izpildi: “Es domāju, ka visu laiku būs šaubas par to, vai parakstītā vienošanās par graudu eksportu strādās. Domāju, ka Krievija kādu laiku ļaus šim notikt un ik pa brīdim liks kādus šķēršļus, lai kavētu šādu eksportu.”

Tikmēr Ukrainas pusei jauns pārbaudījums karā būs pāreja no aizsardzības uz uzbrukumu, uzskata eksperts. 

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.