Pēc viņa teiktā, Krievijas propagandā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā jau pāris mēnešus bijuši divi vadmotīvi. Pirmais ir inflācija un elektroenerģijas krīze, kas, pēc Krievijas propagandas vēstītā, beigšoties, kad Eiropa beigs atbalstīt Ukrainu. Savukārt otrs saistīts ar iespējamo labības trūkumu dažādās pasaules vietās un ar to saistīto iespējamo bēgļu pieplūdumu, ko arī varēšot novērst, līdzko Rietumvalstis pārtrauks atbalstīt Ukrainu.

"Šīs ir divas lietas, ko Krievija jau vairākus mēnešus izmanto [savā propagandā].

Un tanī brīdī, kad tiešām tā problēma parādīsies – ziemā daudzās valstīs būs ne tikai lieli rēķini, bet vietām varbūt arī pietrūks tā siltuma, noteikti Krievijas propaganda to mēģinās attīstīt pilnā sparā," sprieda Sārts.

Viņš norādīja, ka Latvijai pašlaik tiek pievērsta mazāka Krievijas propagandas uzmanība un uzbrukumi, lai arī situācija var mainīties, sākoties zināmāko padomju režīmam veltīto pieminekļu novākšanai. Pagaidām Krievijas darbības pret Latviju nav bijušas ietekmīgas, pārsvarā tie bijuši kiberuzbrukumi.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.