Taujāts par migrantu krīzi pie Baltkrievijas - ES valstu robežām, Sārts pauda, ka tā nevarētu notikt bez tā, ka Krievijas specdienesti to zināja. Esot gan grūti novērtēt, cik lielā mērā tas ir Krievijas iniciēts.
“Bet skaidrs – bez Krievijas klusa atbalsta šāda operācija nevarētu notikt,” sacīja Sārts.
Viņš norādīja, ka sākotnēji informatīvajā telpā ar migrantiem strādāja Baltkrievija, tostarp attiecībā uz viņu pievilināšanu. Bet tad novembrī vērojams, ka Krievija jau daudz vairāk pievērsusies šim stāstam un manipulācijai ar informāciju.
Sārts arī neizslēdza, ka tā varētu būt daļa no asimetriskā uzbrukuma, novēršot uzmanību: “Tam varētu būt pamats. Cik tas ir bijis sākotnēji skaidri, skaisti izplānots gadu uz priekšu, cik tā ir oportūnistiska situācijas izmantošana, to mums grūti pateikt. Bet to, ka tur ir kopsakarības, to mēs redzam. Mēs visi esam ļoti koncentrējušies vienā vietā. Pa to laiku iespējams salīdzinoši klusītiņām rīkoties citā vietā.”
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
