Pusdiena

Uģis Lībietis: Mierinājuma un atvadu vizīte

Pusdiena

Itāliju satricina 6,2 magnitūdu zemestrīce; ziņo par vismaz 18 upuriem

Sarkozī pretendēs uz Francijas prezidenta amatu

Sarkozī pretendēs uz Francijas prezidenta amatu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paudis vēlmi pretendēt uz augsto amatu nākamgad gaidāmajās vēlēšanās. Lēmums publiskots viņa sarakstītajā grāmatā “Visu Francijai”. 

Grāmatas priekšvārdā viņš rakstīja, ka jūt „sevī spēku, lai uzvarētu šajā kaujā, kas notiek mūsu vēstures nemierīgajā laikā.” Netieši norādot uz teroraktiem, kas skāruši Franciju kopš 2015.gada, Sarkozī paziņoja, ka „nākamie pieci gadi būs briesmu, bet arī cerību pilni”.

Paredzams, ka Sarkozī kampaņa koncentrēsies uz imigrāciju un drošību. Konservatīvais politiķis asi kritizējis pašreizējo sociālistu prezidentu Olandu par šo jautājumu risināšanu, viņu apsūdzot par vājumu. Pats Olands, kura atbalsts sabiedrībā nokrities līdz rekordzemam līmenim, pagaidām nav paziņojis, vai kandidēs uz vēl vienu termiņu prezidenta amatā. 

Sarkozī arī minēja galvenos uzdevumus, ko tuvākajā nākotnē nāksies risināt Francijas iedzīvotājiem. Tie ir franču identitātes aizstāvība, konkurētspējas atjaunošana un valsts varas nostiprināšana.

Viņš uzsvēra, ka “galvenā kauja” būs par tradicionālā dzīvesveida aizsardzību, nepakļaujoties kārdinājumam norobežoties no pārējās pasaules.

Sarkozī pārstāv labēji centrisko Republikāņu partiju un ieņēma valsts vadītāja amatu no 2007. līdz 2012. gadam.

Bijušais valsts galva, konservatīvi noskaņotais Sarkozī iepriekšējās vēlēšanās pirms četriem zaudēja tagadējam prezidentam, sociālistam Fransuā Olandam.  Pēc zaudējuma Olandam viņš paziņoja, ka aiziet no politikas. Uz politiskās skatuves Sarkozī atgriezās 2014.gadā un nav slēpis savas ambīcijas atgriezties valsts vadītāja krēslā.

Tagad Sarkozī gan vēl vajadzēs izcīnīt viņa vadītās centriski labējās partijas „Republikāņi” nomināciju iekšējās vēlēšanās, kas notiks novembrī. Uz partijas nomināciju prezidenta vēlēšanās ir vēl ducis pretendentu. Vairumam nav izredžu, bet starp nopietnākajiem ir bijušais premjers Alēns Župē, kurš šobrīd aptaujās ir vadībā.

Republikāņiem arī būs jācīnās ar galēji labēji noskaņotās Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu, kas aptaujās šobrīd izvirzās kā vadošā prezidenta amata kandidāte.

Sarkozī reputāciju iedragājušas izmeklēšanas saistībā ar nelikumīgu vēlēšanu kampaņas finansēšanu, taču šie skandāli nav mazinājuši politiķa ambīcijas.

Sarkozī prezidentūras laikā Parīze arī noslēdza līgumu ar Maskavu par "Mistral" karakuģu būvēšanu Krievijai, ko vēlāk, sākoties karadarbībai Ukrainas austrumos, Francija bija spiesta anulēt. Nesen, tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Sarkozī aicināja Maskavu spert pirmo soli un atcelt pārtikas embargo pret rietumvalstīm, tādējādi rādot piemēru Eiropai, kas varētu atbildēt ar sankciju atcelšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti