Sarežģījumi eirokomisāru izvēlē var aizkavēt jaunās EK darba sākumu

Eiropas Savienības (ES) likumi nosaka, ka pēc pavasarī notikušajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām jaunajai Eiropas Komisijai (EK) darbs būtu jāsāk 1. novembrī. Taču jaunās Eiropas Komisijas veidošana nevirzās uz priekšu tik veiksmīgi, kā varētu vēlēties nākamā EK prezidente Urzula fon der Leiena. Līdz šim EP ir noraidījis jau trīs viņas piedāvātos kandidātus, bet divām valstīm – Rumānijai un Lielbritānijai – savi jaunie kandidāti vēl jāizvēlas.

Sarežģījumi eirokomisāru izvēlē var aizkavēt jaunās EK darba sākumuUģis Lībietis

    Šī gada septembra sākumā izraudzītā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iepazīstināja plašāku sabiedrību ar savas topošās komisijas sastāvu. Komisija, kas atšķirsies ar vairākiem jaunievedumiem, tostarp izpildviceprezidenta posteņiem, sākotnēji izpelnījās ne mazumu kritikas par vairāku komisāru posteņu nosaukumiem. Taču daudz lielākas kaislības saistītas ar pašu komisāru izraudzīšanos.

    Līdz šim EP atbildīgās komitejas ir iztaujājušas visus no sākotnēji izvirzītajiem pretendentiem uz atbildīgajiem posteņiem un pārliecinoši lielākā daļa ir guvusi parlamentāriešu atbalstu.

    Taču pagājušajā mēnesī EP noraidīja Francijas prezidenta Emanuela Makrona izvēlēto kandidāti Eiropas Komisijas amatam Silviju Gulārdu. Viņai nākamajā komisijā bija plānots uzticēt iespaidīgo iekšējā tirgus portfeli, kas iekļautu arī rūpniecības politiku, aizsardzību un tehnoloģijas. Bijusī Eiropas parlamenta deputāte Gulārda tika apsūdzēta par Eiropas Parlamenta palīga izmantošanu Francijas politiskajā darbā, par viņas darbu kādā amerikāņu domnīcā, turklāt tika apšaubīts arī viņai piešķirtā portfeļa apmērs. Daudzi politikas komentētāji Gulārdas kandidatūras noraidīšanu uzskata par Eiropas Tautas partijas atriebību Emanuelam Makronam, kura dēļ EK prezidenta amats netika piešķirts politiskā spēka vadošajam kandidātam Manfrēdam Vēberam.

    Tagad Emanuels Makrons komisāra amatam ir izvēlējies tehnoloģiju uzņēmuma ''Atos'' izpilddirektoru un bijušo Francijas finanšu ministru Tjerī Bretonu. Francijas vadība uzskata, ka Bretonam ir ļoti ievērojama pieredze dažādos ar komisāra portfeli saistītos jautājumos, piemēram, ekonomiku, tirgu, rūpniecību, tehnoloģijām un pat kosmosu un aizsardzību. Taču arī Tjerī Bretona apstiprināšana pagaidām nav akmenī cirsta, jo

    franču pretkorupcijas nevalstiskā organizācija “Anticor” ir netieši apsūdzējusi Bretonu par viņa politiskajām un citām aktivitātēm uzņēmumu vadībā. Un tiek prognozēts, ka Bretonu eirokomisāra amatā var piemeklēt Silvijas Gulārdas liktenis.

    Jebkurā gadījumā var droši teikt, ka viņa īpašumi un profesionālā darbība noteikti tiks pakļauti rūpīgai izpētei. Uz to norāda arī franču izdevuma „LOpinion” direktors Nikolā Beitū (Nicolas Beytout), paužot cerību, ka šoreiz augsne ir sagatavota labāk:

    ''Iespējamie interešu konflikti ir visbīstamākā lieta. Elizejas pils skaidro, ka Tjerī Bretonam ir iespējas tikt vaļā no saviem pagātnes darījumiem. Tā, protams, ir laba cerība. Taču, ja mēs rūpīgi paskatāmies uz šo lietu, tad jāatzīst, ka pilnīgai drošībai pret jebkādu interešu konfliktu neviens no kandidātiem nedrīkstētu neko zināt par jautājumiem, par kuriem viņam būs jānes atbildība.''

    Nikolā Beitū uzsver, ka Tjerī Bretonam ar savu politisko un biznesa bagāžu būs pamatīgi jāpacenšas pierādīt, ka šāda pieredze var būt noderīga, tuvinot Eiropas valstis vienu otrai.

    Šīs nedēļas sākumā Urzula fon der Leiena sarīkoja sarunas gan ar Tjerī Bretonu, gan ar Ungārijas atkārtoti komisāra amatam virzīto pašreizējo valsts vēstnieku Eiropas Savienībā Oliveru Varhelji, kuri tagad formāli ir nominēti darbībai jaunajā Eiropas Komisijā.

    Taču nopietnas grūtības Urzulas fon der Leienas kabinetam joprojām rada Rumānija. Aizbildinoties ar iespējamo interešu konfliktu, Eiropas Parlamenta juridisko lietu komiteja šomēnes bloķēja Rumānijas virzītās transporta komisāres amata kandidātes Rovanas Plumbas apstiprināšanu. Parlamentāriešiem bažas radīja ziņas, ka bijusī Rumānijas valdošās Sociāldemokrātu partijas ministre Plumba ir saņēmusi divus gandrīz miljonu eiro lielus aizdevumus, kurus nav iekļāvusi savā nodokļu deklarācijā. Citkārt situācija būtu visai vienkārša, dalībvalstij izvirzot jaunu komisāra amata kandidātu, taču

    šomēnes Rumānijā parlaments izteica neuzticību Viorikas Dancilas valdībai un faktiski nav neviena, kas tagad varētu izvirzīt jaunu kandidātu darbam Eiropas Komisijā.

    Sagaidāms, ka Rumānijas parlaments par nākamo valdību balsos nākamajā pirmdienā, taču šāda balsojuma iznākums pagaidām nav skaidrs. Gadījumā, ja varētu tikt apstiprināta Nacionālās liberālās partijas mazākuma valdība, nākamajā nedēļā varētu tikt izvirzīts arī Eiropas Komisijas amata kandidāts, un tad atliktu mazāk nekā trīs nedēļas, lai šis pretendents izietu visu izvērtēšanas un apstiprināšanas procedūru un jaunā EK, iespējams, varētu sākt savu darbu 1. decembrī. Taču Rumānijas nākamās valdības apstiprināšana nebūt vēl nav garantēta. Ir izskanējušas ziņas, ka Nacionālā liberālā partija ierosina komisāra amatam virzīt pašreizējo Eiropas Parlamenta deputātu un Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāja vietnieku Zigfrīdu Muresanu. Taču, tā kā viņš pārstāvētu Eiropas Tautas partijas grupu, aizvietojot sociālistu komisāru ar Eiropas Tautas partijas pretendentu, tiktu izjaukts politiskais līdzsvars visā fon der Leienas komisijā. Ja no Rumānijas tiktu izvirzīts vīrietis, tiktu izjaukts arī dzimumu līdzsvars. Pati Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka arī šajā jautājumā gala iznākums joprojām nav skaidrs:

    ''Es Eiropas Parlamentam biju iesniegusi sabalansētu kolēģiju. Parlaments ir noraidījis divas sievietes un vienu vīrieti, un mums tagad ir jāskatās, kāds galu galā būs iznākums. Taču par vienu gan es esmu droša – šī jebkurā gadījumā būs komisija ar vēsturē lielāko sieviešu skaitu. Jau tagad, kad ir apstiprināti 23 no komisāriem, šis līdzsvars ir saglabāts.''

    Neskaidrību par nākamo Eiropas Komisijas sastāvu šīs nedēļas sākumā vairoja pati Urzula fon der Leiena, paziņojot Lielbritānijai, ka ''Brexit'' sarunu pagarināšanas līdz nākamā gada 31. janvārim uzliek par pienākumu britu valdībai izvirzīt arī savu pārstāvi darbam nākamajā Eiropas Komisijā.

    Vēl šī gada sākumā britu vadība ar putām uz lūpām apgalvoja, ka tā vispār negatavojas piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču tagad breksita termiņš ir atlikts jau trešo reizi un Lielbritānija joprojām ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Britu puse gan pašlaik vairāk ir aizņemta ar gatavošanos ārkārtas vēlēšanām, tāpēc plašākas diskusijas par britu komisāru pagaidām publiski nav notikušas.

    Ņemot vērā dažādos sarežģījumus, daudz ticamāka liekas iespēja, ka Urzulas fon der Leienas Komisija pie savu pienākumu pildīšanas neķersies ātrāk kā vien nākamā gada sākumā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti