Putins un viņa rokaspuiši ir pie varas jau vairāk nekā 20 gadu, un gandrīz tikpat ilgi Osipova piedalās protesta akcijās, ar pašas zīmētiem plakātiem vēršoties pret valdošā režīma īstenoto politiku. Viņa ir aizstāvējusi Krievijas politieslodzītos, protestējusi pret karu Sīrijā, pieminējusi komunistiskā terora upurus.
Spēks vienmēr atrodas
Tagad viņa aicina Putinu izbeigt noziedzīgo karu Ukrainā. Piektdien viņa kārtējo reizi izgāja Sanktpēterburgas ielās, lai izcilā ukraiņu izcelsmes Krievijas rakstnieka Nikolaja Gogoļa dzimšanas dienā aicinātu uz mieru starp abām tautām.
“Gogolis mīlēja gan ukraiņus, gan krievus, bet atzina, ka tie ir divi dažādi raksturi,” vēstīja Osipovas sagatavotais plakāts.
Постоянная участница санкт-петербургских протестов Елена Осипова встала в одиночный пикет на Малой Конюшенной улице по случаю дня рождения Николая Гоголя.
— SOTA (@SotaVision) April 1, 2022
Осипова напомнила жителям города о том, что Гоголь «любил и русских и украинцев, но признавал, что они два разных характера» pic.twitter.com/HnrRekV3nY
Savās protesta akcijās viņa nereti ir viena pati, un jārēķinās gan ar agresīvi noskaņotiem Putina režīma atbalstītājiem, gan ar policiju, kas pēdējā laikā sevišķi aktīvi vēršas pret jebkādiem pretkara protestiem, apcietinot to dalībniekus.
Taču aresta draudi Osipovu jau sen vairs nebiedē. “Es jebkurā brīdī varu nomirt, turos tikai uz zālēm. Taču spēks vienmēr atrodas, un es eju pie cilvēkiem, lai vēl paspētu viņiem pavēstīt ko svarīgu,” laikrakstam “Novaja gazeta” stāsta Osipova.
"Savu pārliecību es netirgoju"
Daudzi viņu uzskata par “Sanktpēterburgas sirdsapziņu”, bet netrūkst arī tādu, kas izlādē savu agresiju uz sirmgalvi ar plakātiem. Lielākā daļa gan ir vienaldzīgie, kas vienkārši paiet garām, izliekoties, ka neko nav pamanījuši.
“Ir cilvēki, kas ar mani strīdās, lamā, uzbrūk. Nesen pie metro metās virsū kaut kādas dāmas. Tādas agrāk sēdēja kompartijas rajona komitejās; solīdas, koptas, materiāli nodrošinātas. Viņas izsauca policiju, un mani savāca,” stāsta Osipova.
Россияне, есть какое-то внятное объяснение почему никто не заступился за эту бабушку, когда на неё напали шакалы?
— юсік 🇺🇦 (@juliegagi) March 23, 2022
Полное видео: https://t.co/SOLavP6MlD pic.twitter.com/rJ9Li7qNj5
Dažkārt viņai tiek pārmests, ka par plakātu zīmēšanu un piedalīšanos protestos viņa saņemot naudu.
“Kādu naudu? Visi plakāti man stāv mājās, 20 gadu laikā nevienu neesmu pārdevusi. Citi tos fotografē, taisa kopijas un pārdod. Dažkārt cilvēki mēģina man palīdzēt, iedot naudu. Taču es nevaru to pieņemt.
Ja es paņemšu kaut vienu rubli, tas pārsvītros visu, ko esmu darījusi. Es to daru ne jau naudas, bet gan pārliecības vārdā. Bet savu pārliecību es netirgoju,” sarunā ar “Novaja gazeta” uzsver Osipova.
65 eiro pensija
Pie aizturēšanas un nogādāšanas policijas iecirknī viņa jau ir pieradusi; visvairāk ir žēl plakātu, jo vienmēr sanāk tā, ka policija konfiscē tos zīmējumus, kas, pēc pašas Osipovas domām, sanākuši tie veiksmīgākie.
Osipova ir dzimusi Otrā pasaules kara beigās, viņas vecāki pārcieta šausmīgo Ļeņingradas blokādi. Pēc mākslas skolas beigšanas visu darba mūžu strādājusi par zīmēšanas skolotāju.
Osipovas pensija ir 6000 rubļu (ap 65 eiro pēc oficiālā kursa). Kā mazturīgā iedzīvotāja viņa saņem vēl 1500 rubļu (16 eiro) piemaksu.
“Pagājušajā mēnesī nedaudz vairāk pielika, kopā sanāca ap 9000 rubļu (98 eiro). Bet par dzīvokli jāmaksā 5000 rubļu (54 eiro). Samaksā un liecies gultā, lai nomirtu?” retoriski vaicā pensionāre.
“Skaidrs, ka es ne par ko nemaksāju. Tērēju tikai par ēdienu. Mājas telefonu par nemaksāšanu jau atslēdza. Naudassodus par piedalīšanos protestos man jau sen vairs nepiespriež, jo no manis neko nevar piedzīt.”
Sabiedrība gulēja, līdz nonāca līdz iebrukumam Ukrainā
Protesta akcijās Osipova sāka piedalīties pirms gandrīz 20 gadiem, kad viņu satrieca valdošās varas vienaldzība “Nord–Ost” ķīlnieku krīzes laikā. Maskavas teātri toreiz bija ieņēmuši čečenu kaujinieki, bet Krievijas specvienības sāka ķīlnieku atbrīvošanas operāciju, kuras rezultātā gāja bojā ap 130 ķīlnieku.
“Pa televizoru skatījos visas šīs šausmas. Redzēju meiteni ar milzīgu bizi – viņu nesa kā baļķi, bet bize vilkās nopakaļ. Bet pēc dažām dienām ziņās rādīja, kā Putins aizbraucis uz slimnīcu un cilvēki, kurus gandrīz nomērdēja ar gāzi, kuri bija zaudējuši savus tuviniekus, viņam spiež roku.”
Osipova to nespēja izturēt, viņa ņēma rokā otu un uzzīmēja plakātu ar tekstu “Prezidenta kungs, nekavējoties mainiet kursu!”. Ar šo plakātu viņa izgāja Sanktpēterburgas ielās, bet toreiz neviens viņai nepievērsa uzmanību – ne miliči, ne garāmgājēji. Mūsdienās ir savādāk, jo jebkādu pretkara akciju dalībnieki nekavējoties tiek aizturēti.
Художница Елена Осипова на Невском проспекте.
— Дикий Петербург (@Wild_SPb) February 27, 2022
Фото: "Бумага" pic.twitter.com/8HSyJvs2bh
Osipovas aicinājums prezidentam Putinam šo 20 gadu laikā nav mainījies; viņa joprojām pieprasa mainīt kursu.
“Krievijas tauta samierinājās ar “Nord–Ost”, neviens atklāti neprotestēja. Tad notika Beslana [2004. gada ķīlnieku krīze Ziemeļosetijas skolā, kad gāja bojā vairāk nekā 300 cilvēku, lielākā daļa upuru bija bērni]. Sabiedrība to arī norija. Tikai bojāgājušo bērnu vecāki izgāja ielās ar paštaisītiem plakātiņiem,” sarunā ar “Novaja gazeta” stāsta Osipova.
“Bet valsts gulēja. Cilvēki visu laiku samierinājās. Un tā nu esam nonākuši līdz Ukrainai. Līdz tam, ka visa pasaule novērsusies no Krievijas. Kā gan Puškina, Tolstoja, Dostojevska valsts varēja krist tik zemu?”
