Reidu laikā agri no rīta Sanktpēterburgas pievārtē arestēti trīs cilvēki, kas, iespējams, bija Džalilova līdzgaitnieki.
Krievijas Izmeklēšanas komitejas pārstāve Svetlana Petrenko paziņoja, ka, izmeklējot Sanktpēterburgas metro sarīkoto teroraktu, pārbaudīti Džalilova sakari un paziņu loks.
Izmeklētāji identificējuši vairākus Vidusāzijas valstu pilsoņus, kas uzturēja kontaktus ar Džalilovu, kratīšanas laikā viņu dzīvokļos atrasti “priekšmeti, kuriem ir nozīme izmeklēšanas darbā, tie ir konfiscēti un nosūtīti ekspertīzei”.
Aizturēto dzīvokļos atrasti materiāli, kas varētu būt saistīti ar spridzekļu izgatavošanu.
Izskanējusi arī versija, ka šie vīrieši apmānījuši Džalilovu, un viņš tikai grasījies metro ievietot bumbas, nevis uzspridzināties pats.
Gan Džalilova, gan iespējamo līdzzinātāju dzīvokļos reidu laikā atrasti materiāli pašdarinātu sprāgstvielu izgatavošanai, tostarp arī viena gatava bumba, kas vēlāk neitralizēta.
“Aptuveni divos naktī pie durvīm pieklauvēja jauni puiši un lūdza visus iziet ārā. Viņi teica, ka ir informācija par to, ka kāpņutelpa, iespējams, ir mīnēta. Četros ielaida atpakaļ mājā. Man ar viņa dzīvokli bija kopēja siena. Paskatījos aiz stūra – tajā dzīvoklī strādāja drošības dienesta darbinieki. Vēlāk kaimiņiene pateica, ka atraduši aizdomīgas lietas,” stāstīja kaimiņiene Margarita Jakovļeva.
Arī trešdien notika reidi, kuru laikā arestēti vēl seši citi Centrālāzijas valstu pilsoņi, kuri tiek turēti aizdomās par savu tautiešu vervēšanu Sanktpēterburgā, lai nosūtītu viņus uz Sīriju.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja gan uzsvērusi, ka pagaidām nekas neliecina par šo personu saistību ar pirmdien notikušajiem teroraktiem, tomēr tās rīcībā ir ziņas, ka visi bijuši saistīti ar teroristiskajām organizācijām, arī plašāk zināmo „Daīš”.
Krievijas ziņu aģentūras “Interfax” avoti liecina, ka arī Džlilovs vismaz vienu reizi mēģinājis nokļūt Sīrijā. Šā gada februārī viņš bija atgriezies dzimtajā Kirgizstānā, bet pēc tam izlidojis uz Turciju, mēģinot šķērsot tās robežu ar Sīriju un pievienoties tā sauktās “Islāma valsts” kaujiniekiem. Taču uz robežas viņš ticis aizturēts un deportēts atpakaļ uz Krieviju.
“Interfax” arī ziņo par versiju, ka 22 gadus vecais Džalilovs Sanktpēterburgas metro nav labprātīgi uzspridzinājies. Pēc aģentūrai pieejamo avotu ziņām viņam līdzgaitnieki bija uzdevuši metro izvietot divas sprāgstvielas un pēc tam paslēpties.
Taču brīdī, kad viņš vienā metro stacijā bija izvietojis pirmo sprāgstvielu un bija ieradies blakus stacijā, otra sprāgstviela no attāluma tika detonēta.
Par Džalilova identitāti likumsargiem nekādu šaubu nav – viņa mirstīgās atliekas atpazina viņa vecāki.
Jau ziņots, ka 3.aprīlī Sanktpēterburgas metro notika sprādziens. Tas noticis ap pulksten 14.40 pēc vietējā laika vilciena trešajā vagonā, kad vilciens bija ceļā no “Sennaja” stacijas virzienā uz staciju “Tehnoloģiskais institūts”.
Gaidāmi protesti pret terorismu
Bet nedēļas nogalē Krievijā plānotas pret terorismu vērstas protesta akcijas. Atsevišķi mediji ziņo, ka to organizēšanu ierosinājis Kremlis, prasot reģionu vadībai nodrošināt mītiņu dalībniekus. Taču šajā situācijā kārtējo reizi aktualizējušās diskusijas par to, ka ar savām protesta akcijām Kremlis vēlas aizēnot opozīcijas rīkotos pretkorupcijas protestus. Jau kopš 26. marta aptuveni 100 Krievijas pilsētās notikušas plašas pret korupciju vērstas protesta akcijas.
Krievijas varas kritiķi pauž, ka notikušais Krievija ir parādījis atbildīgo dienestu vājumu un nolaidību, un tā vietā, lai cīnītos ar radikālo islāmu, daudz vieglāk ir novērot, sagūstīt jauniešus uz ielas vai cīnīties ar prezidenta Vladimira Putina opozicionāru Alekseju Navaļniju.
Ceturtdien Krievijas varas vēršanās pret opozīciju izcelta arī Eiropas Parlamentā. Deputāti nosoda Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija un simtiem citu protestētāju aizturēšanu protesta pasākumos 26.martā un prasa Krievijas varasiestādēm atbrīvot visus aizturētos Tāpat deputāti arī bažījas par Krievijas tiesību iestāžu neatkarību un objektivitāti. Par paziņojumu nobalsojuši vairums eiroparalmentāriešu. Bet no Latvijas pārstāvjiem pret balsoja Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka; Iveta Grigule balsojumā atturējās.
