Sarežģījumi Baltkrievijas aviācijai
Pēc kompānijas “Ryanair” pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskas lidostā Baltkrievijas gaisa satiksme ir nonākusi milzīgu izaicinājumu priekšā. Faktiski valsts gaisa telpa ir atvērta tikai lidojumiem austrumu virzienā, un arī nacionālās aviokompānijas “Belavia” lidojumi uz Eiropu ir pārtraukti.
Šajā situācijā arvien izaicinošāka kļūst ārvalstīs iestrēgušo Baltkrievijas pilsoņu atgriešanās dzimtenē. Piemēram, no Tunisas aptuveni divus simtus tūristu izdevās nogādāt mājās caur Antāliju. Taču daudz izaicinošāka bijusi atpūtnieku atgādāšana no Kipras, kura ir liegusi baltkrievu aviokompānijai veikt evakuāciju.
Tā kā lidojumi jāorganizē caur trešajām valstīm, tūroperatoriem nākas saskarties ar ievērojamiem papildu izdevumiem. Tikmēr Baltkrievijas Transporta un sakaru ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artjoms Sikorskis šādas pret Baltkrieviju ieviestās sankcijas sauc par Baltkrievijas tirgus un uzņēmumu reiderismu.
Lai arī gatavošanās jaunajām sankcijām joprojām turpinās, ir jūtama arī līdzšinējā ārvalstu spiediena ietekme. Par to, ka situācija valstī kļūst arvien sarežģītāka, liecina kaut vai fakts, ka
Baltkrievijas valdība ir atļāvusi kontrolēt cenas sociāli nozīmīgiem pārtikas produktiem, kārtējo reizi papildinot to sarakstu.
Pie tiem pieskaitāmi putraimi, gaļas subprodukti, desa, sautētas liellopu gaļas un cūkgaļas konservi, zivis, saldējums, margarīns, melnā tēja un sāls. Noteikts, ka citiem produktiem, piemēram, sieram, makaroniem, rīsiem, kartupeļiem un dārzeņiem, cena drīkst pieaugt ne vairāk kā par 25%. Šāds lēmums tiek skaidrots ar cenu kāpumu pasaulē, kā arī pieprasījuma palielināšanos Baltkrievijā.
Ietekme uz energoresursu jomu
Šajās dienās Baltkrievijas valsts uzņēmums “BelŅeftehim” kārtējo reizi paziņoja par degvielas cenu celšanu. Lai arī kāpums ir ļoti nenozīmīgs, tā tomēr ir jau 16. reize šogad, un kopumā kopš gada sākuma degvielas cenas ir cēlušās gandrīz par 9 procentpunktiem.
Kā uzskata politologs Arsēnijs Sivickis, līdzšinējās sankcijas savā labā cenšas izmantot Krievija. Energoresursi ir viena no tām jomām, kuras jaunos ierobežojumus varētu izjust visvairāk.
“Cik man zināms, tad Krievijas kompānija “Uralhim” un kompānija “Eurokaļij” pašlaik aktīvi nodarbojas ar lobēšanu gan ar partneriem Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Eiropas Savienībā, lai sankcijas pret baltkrievu uzņēmumu “Belarus Kaļij” tiktu ieviestas. Otrkārt, sankcijas pret energoresursu tranzītu aktualizēs divus alternatīvos Krievijas projektus – “Nord Stream 2” un “Baltijas gāzesvadu sistēma 2”, kas savulaik tika minēti kā ļoti svarīgi, lai novērstu atkarību no Baltkrievijas un Ukrainas tranzīta jautājumos,” norādīja Sivickis.
Tieši šajās dienās arī tika saņemtas ziņas, ka līdz gada beigām Krievija plāno ievērojami samazināt gāzes tranzītu caur Baltkrieviju. Iemesls tam ir Krievijas apņemšanās līdz gada beigām uzsākt gāzesvada “Nord Stream 2” darbību. Tas nozīmē, ka
ievērojami varētu samazināties arī naudas apjoms, ko Baltkrievija iekasē par gāzes tranzītu.
Attiecības ar Ukrainu
Tikmēr Ukrainas parlamenta starpfrakciju deputātu grupas “Par demokrātisku Baltkrieviju” vadītājs Aleksejs Gončarenko ir aicinājis Ukrainas vadību pilnībā pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Lukašenko režīmu. Izņēmums būtu politieslodzītie un bēgļi. Tāpat Gončarenko aicinājis ierosināt krimināllietu pret Lukašenko par sadarbību ar teroristiem, ar to domājot aicinājumus valstī ierasties pašpasludinātās Luhanskas tautas republikas tā dēvētajiem izmeklētājiem, kuri vēlas nopratināt aizturēto Romānu Protasēviču. Deputāts arī aicinājis sagatavoties pilnīgai tirdzniecības un ekonomisko attiecību pārtraukšanai un Baltkrievijas blokādei.
Ukrainas Pasaules politikas institūta vadītājs Jevgēņijs Magda gan ir pārliecināts, ka tiks darīts viss iespējamais, lai sankcijas atliktu.
“Ukraina vēl dažas nedēļas pirms incidenta ar “Ryanair” lidmašīnu ieviesa nodevas baltkrievu kravas automašīnām un autobusiem. Tāpēc es domāju, ka četru miljardu dolāru lielās savstarpējās preču tirdzniecības apjoma starp Ukrainu un Baltkrieviju vairs nebūs. Jautājums ir, vai Ukraina turpinās pirkt baltkrievu naftas pārstrādes produktus – dīzeļdegvielu, benzīnu, bitumenu. Visi šie produkti Ukrainai ir nepieciešami, un tas netiek slēpts.
Es domāju, ka Volodimirs Zelenskis līdz pēdējam centīsies atturēties no sankciju ieviešanas pret Baltkrieviju
ne tikai tāpēc, ka tas ir kritiskais imports, bet arī tāpēc, ka var rasties grūtības ar tā dēvēto lielās ceļu celtniecības programmu Ukrainā. Un tas Zelenska imidžam ir ļoti nozīmīgs elements,” norādīja Magda.
Pēc Jevgēņija Magdas vārdiem, lai arī Ukrainas valdība apzinās, cik liels trieciens šādas sankcijas varētu būt Ukrainas ekonomikai, tai nav citas izvēles, kā par šīm sankcijām domāt, jo tikai tā ir iespējams nodrošināt rietumvalstu turpmāko atbalstu, tostarp jautājumā par pretošanos Krievijas spiedienam.
Ukrainas un Baltkrievijas attiecībās eļļu ugunij varētu pieliet arī Šveices vilcienu ražotājs “Stadler”, kurš paziņojis par savas rūpnīcas atvēršanu Ukrainā. “Stadler” savu darbību Baltkrievijā aizsāka jau 2013. gadā un valstī plānoja investēt aptuveni 80 miljonus eiro. Tieši tāpēc ziņas par rūpnīcas atvēršanu kaimiņvalstī ir radījušas bažas arī par to, ka kompānija, iespējams, domā par savas darbības pārcelšanu uz Ukrainu.
“Stadler” šādas bažas gan ir noraidījusi, vienmēr uzsverot, ka negatavojas komentēt valsts politiku. Taču, ja būs nepieciešams, “Stadler” izpildīs un ievēros starptautisko institūciju, piemēram, EDSO, ANO vai Eiropas Savienības ieviestās sankcijas.
Tikmēr vēl vienu triecienu Baltkrievijas hokeja dzīvei devusi Čempionu hokeja līga, kurā spēlē Eiropas spēcīgākie hokeja klubi. Līgas vadība anulējusi Minskas kluba “Junostj” tiesības piedalīties turnīrā nākamajā sezonā. Kā iemesls tiek norādīta prasība garantēt drošu pārvietošanos un uzturēšanos valstīs gan komandām, gan līdzjutējiem, gan oficiālajām amatpersonām un sponsoriem. Šādas garantijas pašlaik nevar nodrošināt ne Baltkrievijā, ne ceļojumiem no šīs valsts.
KONTEKSTS:
23. maijā Baltkrievija piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 126 pasažieriem, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Rīkojumu par lidmašīnas pārtveršanu personīgi devis Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.
Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem Romānu Protaseviču. Lukašenko režīms viņu apsūdz masu nekārtību rīkošanā, par ko viņam draud 15 gadu cietumsods.
Baltkrievijas režīma rīcību nosodīja gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu.
Eiropas Savienības valstu līderi pēc notikušā vienojās paplašināt sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kā arī uzņēmumiem, kas finansiāli atbalsta Minskā valdošo režīmu. Baltkrievijas aviokompānijām aizliegts izmantot ES valstu gaisa telpu un nosēsties ES valstu lidostās. Savukārt Eiropas lidsabiedrībām ieteikts neizmantot Baltkrievijas gaisa telpu.
