Samita projekts: Turcija palīdzēs ES bēgļu krīzē apmaiņā pret finanšu palīdzību un bezvīzu režīmu

Turcija palīdzēs Eiropas Savienībai (ES) tikt galā ar migrantu krīzi apmaiņā pret finanšu palīdzību, sarunu par iestāšanos ES atsākšanu un bezvīzu režīmu Turcijas pilsoņiem ieceļošanai ES, liecina ziņu aģentūras "Reuters" rīcībā nonākušais svētdien Briselē paredzētā ES un Turcijas samita noslēguma secinājumu projekts.

Vēršoties plašumā migrācijas krīzei un Eiropā nokļūstot arvien lielākam skaitam patvēruma meklētāju, Eiropas Savienība Turcijā redz to sabiedroto, kurš varētu sniegt vislielāko ieguldījumu, mazinot bēgļu plūsmu uz Eiropu.

Pirms Eiropas Savienības līderu, dalībvalstu valdību vadītāju un Turcijas pārstāvju tikšanās kļuva zināms, ka Eiropas Savienība gatavojas piedāvāt Turcijai trīs miljardu eiro lielu palīdzības finansējumu, kas ļautu daudz veiksmīgāk apmierināt vairāk nekā 2,2 miljonu Turcijā ieceļojušo Sīrijas bēgļu prasības.

Apmaiņā pret to Turcija no Eiropas Savienības cer vēl vienas sarunu nodaļas atvēršanu ceļā uz iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas būtu vismaz neliels solis iestāšanās sarunu paātrināšanā, jo līdz šim Turcija no 35 nepieciešamajām sarunu sadaļām ir noslēgusi tikai vienu.

Tagad vienošanās ar Eiropas Savienību nozīmētu sarunu atvēršanu arī sadaļā par ekonomiku un monetāro politiku. Tāpat izskanējis piedāvājums atvieglot ieceļošanas noteikumus Turcijas pilsoņiem, kas bez vīzas Eiropas Savienībā varētu uzturēties līdz trīs mēnešiem.

Kā pirms došanās uz sarunām Briselē paziņojis Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu, visticamāk, ka finansiālā palīdzība tiks piešķirta tikai apmaiņā pret stingrām prasībām no Briseles puses. Taču jebkurā gadījumā Davutoglu aicinājis izmantot pašreizējo situāciju, jo šis ir pirmais Eiropas Savienības un Turcijas samits 11 gadu laikā. Turcijas premjers arī uzsvēris, ka Turcijai nevajadzētu vienai pašai uzņemties migrācijas problēmu risināšanu un tam jau ir izstrādāts kopīgs rīcības plāns.

Arī Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks atzīst, ka pēdējā laikā Turcija ir kļuvusi daudz nozīmīgāks partneris arī ģeopolitiskā ziņā, taču bēgļu krīzes risināšana pilnīgi noteikti nav tikai Turcijas uzdevums.

"Nebūsim naivi. Turcija nav vienīgā atslēga migrācijas krīzes atrisināšanai," norāda Tusks. "Pats svarīgākais ir mūsu pienākums un atbildība aizsargāt mūsu ārējās robežas. Mēs nevaram šos pienākumus uzvelt nevienai trešajai valstij. Es to esmu teicis jau iepriekš un atkārtošu vēlreiz, bez mūsu ārējo robežu kontroles šengenas zona kļūs par vēsturi."

Kā aģentūrai "France Presse" norāda Eiropas Savienības amatpersonas, visticamāk, sarunas ar Turciju tomēr būs visai sarežģītas. Tieši tāpēc joprojām neesot arī skaidrs, kad Turcija solīto finansējumu varētu saņemt -, uzsākot pastiprinātu darbu ar patvēruma meklētājiem vai arī pēc konkrētu izvirzīto mērķu sasniegšanas. Samita laikā arī plānots spriest par to, cik ilgā termiņā vēlamie rezultāti ir jāsasniedz.

Vēl viens strīdīgs jautājums saistīts ar pašu finansējumu. Proti, dalībvalstu vidū joprojām pastāv domstarpības par to, cik daudz naudas nāks no Eiropas Savienības kopējā budžeta un cik liels būs atsevišķo dalībvalstu ieguldījums. Paredzēts, ka trīs miljardu eiro finanšu palīdzībai 500 miljoni eiro tiks ņemti no Eiropas Komisijas budžeta, savukārt 2,5 miljardi eiro divu gadu laikā būs jāpiešķir ES dalībvalstīm.

Latvija sanāksmē atbalstīs finansiālās palīdzības piešķiršanu Turcijai bēgļu krīzes dēļ, par to piektdien vienojās valdība. Līdz ar to Latvijai divu gadu laikā būs jāiemaksā 4,3 miljoni eiro.

Savukārt pret iestāšanas sarunu minēšanu tikšanās noslēguma dokumentā, visticamāk, iebildīs Kipra, kurai ar Turciju joprojām ir ļoti saspīlētas attiecības. Kā zināms, Eiropas Savienība neatzīst sadalītās salas ziemeļos pašpasludināto Ziemeļkipras Turku Republiku.

Sarunas var sarežģīt arī Eiropas Savienības visai pretrunīgi vērtētā attieksme pret Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, kurš tiek apsūdzēts par autokrātisko valdīšanas stilu, cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī par izskanējušām ziņām par Turcijas vadības iespējamo saistību ar grupējuma „Islāma valsts” kaujiniekiem Sīrijā.

Nenoliedzami, zināmu ietekmi uz sarunu gaitu atstāj arī pēdējā laika attiecību pasliktināšanās starp Turciju un Krieviju, taču, kā norādījis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, šis jautājums nav šīsdienas tikšanās uzmanības centrā.

Jau ziņots, ka Briselē svētdien pulksten 16 (plkst. 17 pēc Latvijas laika) sākas ES un Turcijas samits par bēgļu krīzi. Latviju samitā pārstāv Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Turciju sanāksmē pārstāvēs šīs valsts premjerministrs Ahmets Davutolu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt