Amerikāņu diplomātiem Krievija ir jāpamet vēlākais piektdien, 1.septembrī, bet norādītās Krievijas iestādes ir jāslēdz sestdien, 2. septembrī.
Krievijas un ASV strīds par vēstniecībām un diplomātiem sākās jau iepriekšējā ASV līdera Baraka Obamas varas laikā. Prezidenta Obamas administrācija, reaģējot uz ziņām par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, pērn izraidīja 35 Krievijas amatpersonas, kā arī slēdza divus Krievijas īpašumus, kuri, kā toreiz norādīja Obama, ir izmantoti spiegošanā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nogaidīja un uzreiz nekādus pretsoļus nespēra. Viņš sacīja, ka vēlas redzēt, kāda būs ASV prezidenta Donalda Trampa rīcība, kad viņš būs nonācis Baltajā namā. Tomēr arī Tramps nav piepildījis Putina cerības, un Krievija ķērās pie sodīšanas. Augusta sākumā Kremlis pieprasīja ASV samazināt diplomātisko personālu Krievijā par 755 cilvēkiem. Maskava to skaidroja kā atbildi uz ASV jaunajām Krievijai noteiktajām sankcijām. Savukārt ASV uz to reaģēja, līdz 1.septembrim apturot neimigrācijas vīzu izsniegšanu.
Tagad ASV gājušas vēl tālāk un likušas Krievijai slēgt arī ģenerālkonsulātu Sanfrancisko, kā arī kancelejas nodaļu Vašingtonā un konsulāro nodaļu Ņujorkā.
Iestādes ir jāslēdz līdz rītdienai, sestdienai. Mājas, kurās līdz šim atradās Krievijas diplomātiskie objekti, Kremlis varēs paturēt un uzturēt, taču ne izmantot, vēsta raidorganizācijas BBC.
Līdz ar šiem soļiem diplomātisko pārstāvniecību svars gan Krievijas, gan ASV teritorijā izlīdzināsies, jo katrā būs pa trim konsulātiem.
Krievija nav slēpusi sašutumu.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šonedēļ zvanīja ASV valsts sekretāram Reksam Tilersonam, lai pasacītu, ka Maskava to tā neatstās un reaģēs uz Krievijas ģenerālkonsulāta un divu diplomātisko objektu slēgšanu.
Abiem ministriem ir paredzēts tikties arī divpusēji Ņujorkā, ANO Ģenerālās asamblejas laikā.
ASV un Krievijas attiecības patlaban ir ļoti sarežģītā posmā, tā kā Baltā nama saimnieks Donalds Tramps nav izrādījis Putina cerēto draudzību un vēl jūnijā paplašināja pret Krieviju noteiktās sankcijas pēc agresijas Ukrainā un Krimas aneksijas. „Melnajā sarakstā” Vašingtona ir iekļāvusi vēl 38 cilvēkus un organizācijas, arī privātu militārais uzņēmums „Vagner”, pazīstamo motoklubu „Nakts vilki”, kā arī par „prezidenta Putina pavāru” dēvētā miljardiera Jevgeņija Prigožina uzņēmumus. Lēmums par sankciju saraksta paplašināšanu tika izziņots neilgi pirms ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Ukrainas kolēģi Petro Porošenko.
Tiesa, šī nebūt nav pirmā reize, kad ASV un Krievija kārto rēķinus, iesaistot diplomātus, taču apstiprina vairāku ekspertu jau iepriekš prognozēto, ka Trampa un Putina savstarpējām sākotnējām simpātijām būs īss mūžs, jo abu rokās koncentrējas liela vara un neviens nevēlēsies būt otrais, turklāt abas valstis īsteno joprojām atšķirīgu ārpolitiku gan, piemēram, Ukrainā, gan Sīrijā.
Jau vēstīts, ka Kremlis augusta sākumā pieprasīja ASV samazināt to diplomātisko personālu Krievijā par 755 cilvēkiem. Atbilstoši Maskavas skaidrojumam tas ir pretsolis uz ASV jaunajām Krievijai noteiktajām sankcijām.
ASV uz diplomātiskā personāla samazināšanu reaģēja, līdz 1.septembrim apturot neimigrācijas vīzu izsniegšanu.
Savienoto Valstu prezidenta Baraka Obamas administrācija, reaģējot uz ziņām par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, pērn izraidīja 35 Krievijas amatpersonas, kā arī slēdza divus Krievijas īpašumus, kuri, kā norādīja Obama, izmantoti spiegošanā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sākotnēji nekādus pretsoļus nespēra, sakot, ka vēlas redzēt, kāda būs ASV prezidenta Donalda Trampa rīcība, kad viņš būs nonācis Baltajā namā.
