Salvini Polijā runās par anti ES līgas izveidi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām

Polijā trešdien, 9. janvārī, ierodas Itālijas vicepremjers Matteo Salvini. Viņam paredzētas sarunas ar Polijas valdošās partijas „Likums un Taisnīgums” līderi   Jaroslavu Kačiņski. Tiek uzskatīts, ka Salvini aicinās Kačiņski pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām pievienoties tā dēvētajai anti Eiropas Savienības (ES) līgai. Analītiķi jau prognozē, ka eiroskeptiski noskaņoto partiju grupa varētu kļūt par trešo ietekmīgāko spēku Eiropas Parlamentā.  

ĪSUMĀ:

  • Maijā gaidāmajās Eiroparlamentā vēlēšanās bažas par populistu un galēji labējo uzvaru.
  • Itālijas vicepremjers Salvini sācis sarunas par anti ES līgas izveidi.
  • Apvienojot spēkus ar citu valstu partijām, Salvini līga var kļūt par 3. ietekmīgāko spēku Eiroparlamentā.
  • Salvini trešdien tiekas ar Polijas valdošās partijas līderi.
  • Polijas ārlietu ministrs atklāj: Polija grib būt daļa no reformētās ES.
  • Poļu opozīcija satraukta: Valdošā partija grib mainīt proeiropeisko kursu.
  • “Reuters” komentētāja: Eiropas institūcijas arī šoreiz varētu izturēt eiroskeptiķu pieplūdumu.

Vien nepilni pieci mēneši ir atlikuši līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Lai arī apjoma ziņā šīs ir mūsu kontinenta lielākās vēlēšanas, balsotāju aktivitāte tajās ar katru reizi samazinās. Taču šoreiz arvien lielāks skaits politiķu dažādās valstīs norāda uz šo vēlēšanu nozīmīgumu – gan nacionālajā, gan visas Eiropas Savienības līmenī. Galvenokārt tiek uzsvērts populistu un citu galēji labējo spēku uzvaras gājiens, kas ievērojami var izmainīt politisko spēku samēru Eiropas Parlamentā.

Salvini Polijā runās par anti ES līgas izveidi pirms Eiroparlamenta vēlēšanāmUģis Lībietis

    Savulaik, cenšoties panākt savu ievēlēšanu Francijas prezidenta amatā, Emanuels Makrons pozicionēja sevi kā proeiropeisko spēku un anti-populistu līderi. Taču viņa sākotnēji ambiciozie reformu piedāvājumi nav tā īsti sasnieguši dzirdīgas ausis un paša Makrona popularitāte arī Francijā sāk ievērojami samazināties.

    Tomēr galēji labējie spēki, īpaši ar Itālijas pašreizējo valdību priekšgalā, tieši pretēji – atkal ir izjutuši uzvaras garšu. Pagājušā gada Ziemassvētkos Itālijas vicepremjers Matteo Salvini izteica savu svētku vēlēšanos – lai maijā, pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Eiropas Savienība mainītos un lai beidzot mainītos arī paši itāļi.

    Vēl iepriekš Salvini bija izteicies, ka šīs vēlēšanas būs referendums starp „elites, banku, finanšu un imigrācijas Eiropu” un „cilvēku un darba Eiropu”.

    Un tieši Matteo Salvini ir uzsācis sarunas par iespējamās anti Eiropas Savienības līgas izveidi.

    Līdz šim Matteo Salvini jau ir runājis ar Francijas un Nīderlandes galēji labējām partijām – Marinas Lepēnas vadīto „Nacionālo Savienību” un Gērta Vildersa „Brīvības partiju” -, cenšoties tās pārliecināt pievienoties jaunajai kustībai.

    Ja šai grupai pievienotos arī Austrijas Brīvības partija un Polijā valdošā „Likums un taisnīgums”, šis spēks varētu iegūt pat līdz 140 vietām jaunajā Eiropas Parlamentā. Un tas nozīmētu kļūšanu par trešo ietekmīgāko spēku parlamentā.

    Ja šai kustībai izlemtu pievienoties arī „Alternatīva Vācijai”, Zviedrijas demokrāti vai vēl kādas eiroskeptiski noskaņotas partijas, jaunais eiroskeptiskais spēks varētu iegūt jau gandrīz vienu trešdaļu no parlamenta krēsliem, kļūstot par tā dēvēto bloķējošo minoritāti.

    Trešdien Matteo Salvini ir ieradies Polijā, lai tiktos ar valdošās partijas „Likums un taisnīgums” līderi Jaroslavu Kačiņski. Kā intervijā radiostacijai RMF norādījis Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs, diskusiju laikā tiks apspriestas abu valstu īpašās attiecības.

    “Šī ir tikšanās augstākajā līmenī. Ja Polijas līderis Kačiņskis tiekas ar citu politiķi, tā ir zīme par kādām īpašām attiecībām. Un mēs pret to tā arī izturamies. Mums, protams, ir jāspriež par Eiropas Parlamenta vēlēšanām un jāapmainās ar viedokļiem par to, kā Eiropas Savienībai būtu jāfunkcionē,” klāstīja Čaputovičs.

    Čaputovičs intervijā norādījis, ka Eiropas Savienības institūcijas, tostarp parlaments un Komisija, pašlaik nefunkcionējot pietiekami labi.

    Arī gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības pierādot, ka 28 valstu blokā valda krīze. Ārlietu ministrs arī izteicies, ka Eiropas Savienībā valda dubultie standarti attieksmē pret dažādām dalībvalstīm, piemēram, Franciju un Poliju. Čaputovičs pieminēja, ka Eiropas institūcijas darot visu iespējamo, lai pēc iespējas vairāk kaitētu Polijas varas iestādēm, tāpēc par to nedrīkst klusēt.

    Čaputovičs gan pagaidām neatklāja, vai ir jau notikušas sarunas ar kādiem citiem politiskajiem spēkiem par pievienošanos Salvini veidotajai līgai, vienlaicīgi norādot, ka pašā Polijā faktiski nevalda anti-eiropeiska nostāja. Tieši otrādi, Polija vēlas būt daļa no Eiropas Savienības, bet tādas, kas būtu reformēta un dinamiska.

    Taču šie apgalvojumi nav pārliecinājuši Polijas opozīcijas spēkus. Partijas „Pilsoniskā platforma” deputāts Seimā Slavomirs Nitrass paziņojis, ka Salvini un Kačiņska šīsdienas tikšanās galvenais vēstījums ir šāds: Polijas valdība sāk mainīt savu nostāju un kļūst arvien antieiropeiskāka. Turklāt Polijas valdība vairs nav tikai skeptiski noskaņota pret Eiropas Savienību, tā gatavojas apvienoties ar spēkiem, kuri vēlas sagraut Eiropas Savienību.

    Šīsdienas tikšanās priekšvakarā tiek atgādinātas ziņas arī par to, ka Matteo Salvini varētu ierosināt sarīkot valstī ārkārtas vēlēšanas, lai potenciāli kļūtu par Itālijas premjerministru.

    Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Salvini vadītā partija „Līga” ir pārliecinoši populārākais politiskais spēks, kuru gatavi atbalstīt vairāk nekā 30% vēlētāju. Tāpat gandrīz droši var prognozēt, ka novembrī gaidāmajās Polijas parlamenta vēlēšanās uzvarēs „Likums un Taisnīgums”.

    Un tas nozīmē, ka sešu Eiropas Savienības ietekmīgāko valstu grupā jaunajai eiroskeptiskajai grupai būtu divi valdību līderi.

    Kā gada sākumā savā komentārā norādīja aģentūras „Reuters” komentētāja Lisa Jukka, nav izslēgta iespēja, ka pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad tiks veidota jaunā Eiropas Komisija, Itālija, Polija un arī Ungārija varētu par saviem eirokomisāriem arī virzīt personas, kas aktīvi aizstāv savu valstu valdības pozīciju.

    Viņa gan norāda, ka nemierniekiem Eiropas Parlamentā var rasties grūtības ieturēt vienotu pozīciju, jo nacionālisti un eiroskeptiķi parasti sadalās trijās grupās, kurām atšķiras viedokļi par migrācijas apkarošanu un budžeta noteikumiem. Arī Eiropas Komisijā, kur lēmumi tiek pieņemti vienbalsīgi vai ar vairākuma balsīm. Divas vai trīs pretestību izraisošas personas, visticamāk, nespēšot nozīmīgi ietekmēt Komisijas virzību, taču atsevišķus likumdošanas projektus gan varētu noraidīt. Tāpēc, visticamāk, Eiropas institūcijas arī šoreiz varētu izturēt eiroskeptiķu pieplūdumu.

    1 komentārs
    Kremilek Rukis
    Rakstā var labi sajust šī brīža elites (apzināti) radīto terminoloģijas jūkli. Nu, piemēram, Salvini un „Likums un taisnīgums” tiek dēvēti par "galēji labējiem", "eiroskeptiķiem" un "populistiem" - lai gan tas neatbilst patiesībai. Savukārt (ne šajā rakstā, bet vispār presē) esošā elite tiek dēvēta par "demokrātiem" vai "liberāļiem", kas ir ne mazāk aplami. It kā sīkums, taču daudzreiz atkārtoti, šie apzīmējumi publikas apziņā veido noturīgas asociatīvās saites. Tieši tādas, kādas ir izdevīgas vadošajai elitei.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti