Izraēlas centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas liecina, ka "Zilā un baltā" alianse saņēmusi aptuveni 26,3% procentus balsu, bet "Likud" - 25,7%. Tas nozīmē, ka abām partijām parlamentā būs pa 32 vietām vai arī "Zilā un baltā" aliansei – 33. Kopumā Knesetā ir 120 vietu.
Ja šādi rezultāti saglabāsies, pašreizējā premjerministra plāni tiks nopietni apdraudēti. Netanjahu bija vēlējies izveidot spēcīgu labējo spēku koalīciju - līdzīgu tai, kāda darbojas pašlaik. Netanjahu jau paziņojis, ka ir gatavs sarunām par spēcīgas cionistu valdības izveidi, pieļaujot ideju arī par nacionālās vienotības valdību.
Tikmēr Benijs Gancs, lai arī oficiāli nav pasludinājis savu uzvaru, ir paziņojis, ka Netanjahu ir zaudējis. Tieši tāpēc viņš jau esot uzsācis sarunas par nacionālās vienotības valdības izveidi. Gancs esot uzrunājis divas kreisā spārna partijas – Darba partiju un Demokrātisko savienību. Tāpat viņš plānojot runāt arī ar Aviogdora Libermana nacionālistu partiju "Izraēla mūsu mājas".
Kā norāda aģentūra "Associated Press", tieši Libermans, kurš pēc aprīlī notikušajām vēlēšanām atteicās no aizsardzības ministra amata un atteicās pievienoties jaunajai koalīcijai, tobrīd izprovocēja parlamentārā vairākuma zaudēšanu, kas noveda pie jaunām vēlēšanām. Aģentūra norāda, ka Libermans uzņēmās lielu politisko risku, kas tagad, visticamāk, atmaksāsies ar deputātu vietu skaita dubultošanu parlamentā.
Libermans ir izteicies, ka viņa prioritāte ir iesaistīšanās valdībā kopā ar Netanjahu vadīto "Likud" un "Zilā un baltā" apvienību, jo tikai tā tiktu nodrošināts, ka pie varas nenonāk ultraortodoksālās partijas. Benijs Gancs gan ir visai skeptiski izteicies par iespēju sēsties pie viena galda ar Netanjahu, kuram drīzumā varētu tikti izvirzītas apsūdzības korupcijā.
Pagaidām nav zināms, vai nākamais premjera amata kandidāts iesaistīsies sarunās arī ar Apvienotā arābu partiju saraksta pārstāvjiem, kuri vēlēšanās pārsteidzoši ierindojušies trešajā vietā.
Tagad lēmums par valdības veidošanu faktiski ir nonācis Izraēlas prezidenta Reuvena Rivlina rokās. Prezidents tuvākajās dienās tiksies ar partiju līderiem, lai izlemtu, kuram uzticēt Ministru kabineta veidošanu. Parasti šī loma tiek uzticēta vēlēšanās uzvarējušās partijas vadītājam, taču ir iespējami arī izņēmumi.
KONTEKSTS:
Vēlēšanas Izraēlā notiek, jo Izraēlas parlaments maijā nobalsojis par savu atlaišanu, pieņemot lēmumu par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 17. septembrī. Tā iemesls ir vadošo politiķu nespēja izveidot rīcībspējīgu valdību. Izraēlā šī ir pirmā reize, kad pēc vēlēšanām nav izdevies sastādīt valdību.
Netanjahu vēlētāju uzmanību centās piesaistīt ar skaļiem paziņojumiem par ebreju apmetņu aneksiju Rietumkrastā - palestīniešu teritorijā.
