2009. gads bija starta pozīcija gan Igaunijas, gan Latvijas ceļam uz jauniem vilcieniem. Kamēr Latvija pakāpusies pat soli atpakaļ, Igaunijā ieraudzīt kādu no vecajiem vilcieniem vairs neizdosies. Vilcienu parks atjaunots pilnībā. Ar 18 jaunajiem elektrovilcieniem igauņi brauc jau pusotru gadu, gandrīz gadu kursē arī 20 jaunie dīzeļi.
„Mēs izsludinājām iepirkumu 2009. gadā, un pirmais pasažieris iekāpa vilcienā 2013 gada vasarā. (..) Piedāvājumi bija no Polijas, arī CAF vilcieni no Spānijas un Šveices „Stadler”. Konkursā uzvarēja „Stadler”, jo viņiem bija vislabākā cena un arī visaugstākā kvalitāte,” stāsta Ekonomikas un komunikāciju ministrijas pārstāvis Indreks Gailans.
Par iepirkuma konkursu atbildīgais Gailans ar lepnumu rāda ministrijai par vilcienu iepirkumu piešķirto Gada darījuma balvu. Viņš atzīst – izstrādāt iepirkuma konkursa nolikumu bijis sarežģīts process, bet pārsteigumā sarauc pieri, kad LTV „Panorāma”, vai nav radušās aizdomas, ka kāds centies gūt personisku labumu no daudzmiljonu darījuma. „Mums nav šaubu par iepirkuma procesa caurspīdīgumu...,” nosaka Gailans.
Kopumā jauno vilcienu cena bijusi aptuveni 200 miljoni eiro. Dīzeļvilcienus Igaunija iegādājusies līzingā uz 10 gadiem, bet par elektrovilcieniem nācies maksāt vien 15% summas. Pārējo līdzfinansējusi ES.
Ierastākā izmēra – četru jauno vagonu sastāvā ir 274 pasažieru vietas. Par aptuveni 15 vietām mazāk nekā tas būtu bijis vecajos vilcienos. Toties komforta līmenis ir nesalīdzināms un, iespējams, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pagājušā gada laikā Igaunijā vilcienu pasažieru skaits pieaudzis par 50%.
„Pateicoties jaudīgākam paātrinājumam un labākai bremžu sistēmai, esam krietni optimizējuši vilcienu kursēšanas grafikus, ietaupot krietni daudz laika. (..) Tāpat jaunie vilcieni ir ražoti no alumīnija nevis no tērauda kā vecie, tāpēc tie ir vieglāki un samazinājušās arī infrastruktūras izmaksas,” saka „Elron” kvalitātes nodaļas vadītājs Martins Laurs.
Pirkuma brīdī „Stadler” vilcieni bijuši modernākie Eiropā. Maksimālā izmēra attiecīgajam sliežu platumam, bez neomulīgajām vagonu savienojuma vietām, ar bezvadu internetu, pielāgoti riteņbraucējiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ekrānos redzamas tuvākās pieturas, āra temperatūra un arī braukšanas ātrums. „Maksimālais vilciena ātrums ir 160 kilometri stundā, vecajiem vilcieniem tas bija 120 kilometri stundā. Mēs gan nebraucam ar 160 kilometru ātrumu, jo vēl nav līdz galam pielāgota infrastruktūra, bet varbūt kādreiz,” pauž Laurs.
Ne mazāk apmierināti kā atbildīgās amatpersonas ar jaunajiem vilcieniem šķiet arī to pasažieri. „Man tie šķiet ļoti ērti. Es ar vilcienu braucu uz skolu. Stacija ir pavisam netālu un līdz skolai ar vilcienu ir tikai aptuveni 12 minūtes,” saka Igaunijas iedzīvotājs Joakims. „Protams, daudz labāki par vecajiem, siltāki, un galvenais, ka ātrāk brauc. (..) Par autobusiem un tramvajiem labāki, jo ļoti ērti iekāpt ar bērnu ratiņiem. Citur – vai nu kāds palīdz vai nepalīdz,” labumus uzskaita Olga.
Viņai piekrīt arī Eve. „Tagad izmantoju vairāk, dzīvoju tālu no Tallinas un bieži ar vilcienu braucu uz darbu,” saka Eve.
Vecos savulaik Rīgas vagonrūpnīcā ražotos elektrovilcienus igauņi pārdevuši atpakaļ Latvijai. Ražotājs esot nolēmis tos atjaunot. Bet viens vagons tomēr palicis Igaunijā – muzejā.
