Pirmdien notiek Eiropas Savienības valstu līderu samits. Pirmo reizi divu gadu laikā šī sanāksme netiek dēvēta kā krīzes vai pēdējās cerības samits. Tomēr Grieķija maksātnespējai ir tikpat tuvu, cik otra starptautiskā aizdevuma saņemšanai, bet Spāniju apdraud Eiropas mēroga recesija. Tādēļ šis samits oficiāli ir veltīts ekonomiskajai izaugsmei un darbavietu radīšanai. Taču gaidāms, ka sarunas dominēs jaunais finanšu disciplīnas līgums. Samitā tiks spriests par to, kas tajā vēl maināms.
Eiropas Savienības valstu līderu tikšanās sāksies šodien pēcpusdienā, Briselē. Galvenais sarunu temats- jaunais fiskālās disciplīnas līgums. Tas attieksies uz 26 Eiropas Savienības valstīm, izņemot Lielbritāniju, kura tam attiecās pievienoties. Tāpat paredzēts, ka valstīm, lai iegūtu finansiālo atbalstu no kopienas glābšanas fondiem, šī vienošanās būs obligāti jāratificē. Paredzēts, ka fiskālas disciplīnas pakts tiks parakstīts nākamajā Eiropas Savienības samitā, kas gaidāms marta sākumā. Līgums galvenokārt paredz valstu konstitūcijās noteikt tā dēvēto zelta likumu, kas tām pieprasīs sasniegt sabalansētu budžetu. Joprojām atvērts ir jautājums par soda sankciju mehānismiem, kā tie tiks piemēroti un īstenoti. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu norādījis, ka fiskālās disciplīnas pakts, lai gan nedarbosies tā, kā Brisele būtu vēlējusies, tomēr radīs priekšnoteikumus atjaunot uzticību eirozonai:
"Eiropas Komisija būtu devusi priekšroku Lisabonas līguma pārskatīšanai. Taču tas nebija iespējams, jo nebija vienprātības. Tomēr es uzskatu, ka ir iespējams starpvaldību līgums, kas stiprinās finanšu pārvaldību, vienlaikus saglabājot kopienas dalībvalstu vienotību. Es domāju, ka šis līgums ļautu nodrošināt dalībvalstis ar stingru mehānismu, kas varētu stiprināt uzticību eirozonai. Manuprāt, mēs esam tuvu risinājumam. "
Samitā tiks runāts arī par līgumā ietverto punktu, kas paredz, ka paredz, ka regulāri tiks rīkotas tieši eirozonas valstu tikšanās. Vairākām Eiropas Savienības valstīm, kurs vēl tikai gatavojas iekļauties monetārajā kopienā, pret to ir iebildumi. Tās vēlas, lai šajās sanāksmēs būtu ļauts piedalīties arī ne-eirozonas valstīm. Īpaši asus iebildumus pret pašreizējo fiskāla pakta redakciju izteikusi Polija, norādot, ka tas šķel Eiropas Savienību.
Oficiāli samits gan ir veltīts darbavietu saglabāšanai un jaunu izveidošanai, jo vairumā valstu tiek prognozēta ekonomikas izaugsme nulles līmenī, bet dažās - pat lejupslīde. Lai risinātu nodarbinātības jautājumu, savu priekšlikumu ir izstrādājusi Eiropas Komisija. Turpina tās vadītājs Žozē Manuels Barrozu:
"Tas, ko mēs varētu darīt, ir pārdalīt struktūrfondus. Ja vien dalībvalstis tam piekrīt, jo tā vienmēr ir partnerība starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm."
Eiropas Komisija piedāvā vēl neizmantots struktūrfondus vairāk nekā 80 miljardu eiro vērtībā novirzīt projektiem, kuru mērķis ir veicināt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību. Īpaši tas attiecas uz valstīm, kur ir augsts bezdarbs. Kā piemēru Barrozu minēja Itāliju, kuras jaunā valdība lūgusi restrukturizēt struktūrfondus tā, lai tos varētu novirzīt izglītībai un investīcijām dzelzceļa sistēmā nabadzīgākajos reģionos valsts dienvidos. Līdzīga vienošanās panākta arī ar Grieķiju, kur vairāki miljardi eiro paredzēti lielceļu un skolu būvei.
