Sākas ES «Brexit» samits: Pirms runāt par nākotni, jātiek skaidrībā ar pagātni

„Pirms mēs runājam par nākotni, mums ir jātiek skaidrībā ar pagātni,” tā pirms “Brexit” veltītā samita sākuma paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Samits, kurā 27 Eiropas Savienības valstis bez Lielbritānijas apspriedīs karalistes aiziešanu no ES, sestdien sācies Briselē. Sanāksmē valstu vadītājiem ir jāvienojas par kopīgu bloka stratēģiju sarunām ar Londonu.

Tusks ar saviem ievadvārdiem vēlreiz apstiprināja, ka Eiropas Savienība vēlas atrisināt un noslēgt visus rēķinus, kas saistīti ar praktisku Lielbritānijas atdalīšanos no bloka, un tikai tad sākt sarunas par nākotni – par to, kā veidot attiecības turpmāk. Sarunu galvenie punkti ir trīs – cilvēki, nauda un Īrija.

Cilvēki – tas nozīmē turpmākās Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, dzīvojot un strādājot Lielbritānijā, un to britu tiesības, kuri īsāku vai ilgāku laiku būs Eiropas Savienībā.

Nauda – maksājumi un saistības, kas Lielbritānijai veicamas, vēl esot Eiropas Savienības dalībvalstij.

Īrija – turpmākās tirdzniecības, ekonomikas un politiskās attiecības ar Lielbritānijas vistuvāko kaimiņu, kas no „Brexit” varētu ciest visvairāk. Īrijas salas ziemeļu daļa, Ziemeļīrija atrodas Karalistē, un pēc kārtības un likuma burta būtu jāatjauno stingrā robeža, kas jau iepriekš šķērsoja Īrijas salu. Tas ārkārtīgi sarežģītu gan vietējo iedzīvotāju ikdienu, gan abu pušu ekonomiskās un, iespējams, arī politiskās attiecības. Robeža varētu uzjundīt tagad jau gadiem norimušo saspīlējumu to īru starpā, kuri vēlas Īrijas salas apvienošanos, un to, kuri redz Ziemeļīrijas palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā.

Taču Londonas gaidas ir citas. Lielbritānijas valdība vēlētos, ka sarunas gan par pagātni, gan tagadni, gan nākotni notiek vienlaikus. Lai paralēli atdalīšanās procesam varētu vienoties par to, vai Lielbritānija varēs palikt kopējā Eiropas Savienības tirgū.

Tas abām pusēm ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, pret kuru Eiropas Savienība pagaidām izturas ļoti strikti. Brisele norāda, ka valsts, kas bloku atstāj, šķiras arī no līdzšinējām iespējām, tajā skaitā arī kopējā tirgus.

Lielbritānijas valdību neapmierina arī naudas apjoms, no kura būtu jāšķiras, lai noslēgtu visus maksājumus. Eiropas Savienības eksperti aprēķinājuši, ka tie varētu būt 60 miljardi eiro. To Londona vismaz pagaidām atsakās maksāt.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, kurš sestdien vada līderu sanāksmi, norādīja, ka šobrīd ir svarīgi, lai Eiropas Savienība izrāda vienotību. Tusks sacīja, ka tikai tas ir iespējamais ceļš uz priekšu un uz sekmīgu rezultātu.

Iepriekš jau izskanējušas bažas, ka Lielbritānija varētu risināt attiecības ar dalībvalstīm atsevišķi, lai panāktu labākus nosacījumus.

Izskanējis, ka sestdien Īrijas premjerministrs Enda Kenijs varētu pārējiem līderiem rosināt atbalstīt Ziemeļīrijas automātisku palikšanu Eiropas Savienībā, ja tās iedzīvotāji sarīkotu referendumu un vairums nobalsotu par pievienošanos Īrijai.

Pēc aizvadītajā vasarā notikušā referenduma Lielbritānijā par palikšanu vai izstāšanos no Eiropas Savienības liela daļa gan Skotijas, gan Velsas, gan Ziemeļīrijas iedzīvotāju pauda bažas un satraukumu par nākotni, norādot, ka ir gatavi aiziet no Karalistes, lai paliktu Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienības līderu tikšanās plānota vienu dienu, tai būtu jānoslēdzas vakarpusē ar kopīgu tālākās darbības plānu. Izstāšanās sarunām ir doti divi gadi, taču tās var pagarināt.

Bet jau 8. jūnijā Lielbritānijā ir gaidāmas ārkārtas vēlēšanas, kurās tagadējā valdība un premjerministre Terēza Meja vēlas panākt apstiprinājumu no sabiedrības puses tam, ka izstāšanās ceļš ir jāturpina.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti