Nākamais gads Eiropas Savienībā būs svarīgs ne tikai ar Lielbritānijas aiziešanu no bloka jeb slaveno „Brexit”, bet arī ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tās būs maija nogalē no 23. līdz 26. maijam, kad visās dalībvalstīs izraudzīsies jaunos Eiropas Parlamenta deputātus.
Tieši no šīm vēlēšanām būs atkarīgs arī tas, kurš būs nākamais Eiropas Komisijas vadītājs. Šobrīd šo amatu pilda bijušais Luksemburgas premjerministrs un konservatīvajai Eiropas Tautas partijai piederošais Žans Klods Junkers. Viņa sekotāja meklējumi sākas jau tagad.
Gluži kā iepriekšējās vēlēšanās, jauno Eiropas Komisijas vadītāju izraudzīsies tas politiskais spēks, kurš iegūs vislielāko balsu vairākumu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Te par varu cīnīsies gan konservatīvie, gan sociāldemokrāti, gan liberāļi, gan zaļie, gan radikālie spēki, īsāk sakot – visplašākais politiskais spektrs. Un procedūra paredz, ka katras partijas Eiropas Komisijas prezidenta piedāvātajam kandidātam būs jābūt zināmam jau laikus – līdz šā gada beigām, lai viņš aktīvi varētu piedalīties kampaņā līdz ar sava pārstāvētā politiskā spēka partijām.
Aizvadītajās vēlēšanās konservatīvie – Eiropas Tautas Partija – nominēja Žanu Klodu Junkeru, kurš arī kļuva par Eiropas Komisijas līderi. Tiesa, bez viņa uz šo iespēju pieteicās vēl vairāki citi kandidāti, viņu vidū arī bijušais Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, kurš gan vēlāk atsauca savu kandidatūru par labu Junkeram. Kreisie nosauca Sociālistu frakcijas vadītāju Martinu Šulcu, kurš kļuva par Eiropas Parlamenta prezidentu, liberāļi – bijušo Beļģijas premjerministru un Eiropas Parlamenta Liberāļu grupas līderi Giju Verhofstadu, bet kreisi ekstrēmie tolaik vēl Grieķijas valdības opozīcijas līderi Aleksi Cipru un tā tālāk.
Jau rīt oficiāli tiek atklāts pretendentu uz augsto amatu - jeb kā to dēvē Briselē un Eiropas Savienības politikas aprindās: „špicenkandidātu” - izraudzīšanās process. Vislielākā uzmanība būs pievērsta lielākajiem un ietekmīgākajiem politiskajiem spēkiem: konservatīvajiem – Eiropas Tautas partijai -, sociālistiem un liberāļiem, jo, visticamāk, tieši viņi sadalīs arī Eiropas institūciju līderu krēslus.
No drošiem avotiem zināms, ka viens no galvenajiem Eiropas Tautas Partijas kandidātiem uz Eiropas Komisijas līdera krēslu būs pašreizējais Eiropas Tautas partiju grupas vadītājs Eiropas Parlamentā vācietis Manfrēds Vēbers. Viņu atbalstot arī Vācijas kanclere Angela Merkele, un vismaz pagaidām Vēberam tiek solītas lielas izredzes. Vēl maijā intervijā Latvijas Radio viņš atturējās apgalvot, ka tiks nominēts, taču pauda, kas, viņaprāt, nākamajiem Eiropas līmeņa līderim būtu darāms:
„Pašlaik mums ir trīs galvenās prioritātes. Pirmkārt, tā ir migrācija. Mums ir jāpaskaidro iedzīvotājiem, ka Eiropai ir jābūt aizsargātai. Mums ir nepieciešama stingra robežuzraudzība, pat ja tas prasīs žogus uz robežām. Līdzīgi, kā to pašlaik dara Bulgārijas prezidents Boiko Borisovs uz robežas ar Turciju.
Otrais elements ir drošība. Visā Eiropā cilvēkiem ir bailes un bažas par savu drošību. Mūsuprāt, ja mēs spētu palielināt sadarbību starp dalībvalstīm, ja datu apmaiņu mēs padarītu par obligātu prasību visās valstīs, mēs noteikti ievērojami palielinātu pilsoņu drošību.
Un, treškārt, tā ir vienāda attieksme pret Eiropas Savienības pilsoņiem dažādās valstīs. Daudzās valstīs cilvēki joprojām jūtas otrās šķiras Eiropas pilsoņi. Tas vairs nav pieņemams. Pat mazākajām un nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm ir jābūt līdzvērtīgās pozīcijās.”
Protams, Vēbers pagaidām nav vienīgais kandidāts, jo cīņa notiek arī pašas partijas iekšienē un ir vēl citi gribētāji ieņemt nozīmīgu amatu Eiropā. Kandidātu vidū varētu būt arī bijušais Somijas premjerministrs, tagad Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Aleksandrs Stubs, un izskanējušas runas arī par tagadējo „Brexit” sarunvedi, francūzi Mišelu Barnjē. Taču
galīgo lēmumu, kurš no Eiropas Tautas partijas puses cīnīsies par Eiropas Komisijas prezidenta krēslu, pieņems Somijas galvaspilsētā Helsinkos partijas kongresā, kas norisināsies no 6. līdz 8. novembrim.
Arī citas partijas gatavojas cīņai. Šobrīd otrā lielākā Eiropas Parlamentā pārstāvētā politiskā partija - sociālisti - arī vēl gatavo savu pretendentu. Pagaidām oficiāli savu kandidatūru ir izvirzījis vienīgi par enerģētiku atbildīgais Eiropas Komisijas viceprezidents, slovāks Marošs Sevčovičs. Taču izskan arī tagadējās Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās Federikas Mogerīni un bijušās Dānijas premjerministres Helles Torningas Šmitas vārds. No liberāļiem dzirdams jau minētais Gijs Verhovstads un par konkurenci atbildīgā eirokomisāre dāniete Margrēte Vestagere.
Margrēte Vestagere patlaban ir viena no redzamākajām Eiropas komisārēm, jo ir piesaistījusi milzīgu mediju uzmanību, iesākot skaļas pārkāpumu procedūras par negodīgu konkurenci pret daudzām pasaules līmeņa kompānijām, kompāniju „Google” ieskaitot. Un viņas trumpis ir ne tikai panākumi darbā, bet arī fakts, ka viņa ir sieviete.
Bez Eiropas Komisijas prezidenta būs jāatrod arī Eiropas Savienības Padomes vadītājs, kurš šobrīd ir bijušais Polijas premjerministrs Donalds Tusks, arī Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās, kas šobrīd ir bijusī Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni, un, protams arī Eiropas Parlamenta prezidents. Šo amatu sadalījumu noteiks vairāki faktori – politiskā piederība, ģeogrāfija (vismaz vienam kandidātam ir jānāk no tā sauktās jaunās dalībvalsts) un dzimums – kāds no amatiem obligāti būs jāieņem sievietei.
