Sadaļas Sadaļas

Dienas notikumu apskats

Bratislavas samitā valstu līderi cenšas pārvarēt ES krīzi

Dienas notikumu apskats

Pasaulē 65 miljoni bēgļu; ANO samits pārmaiņas nesola

Saharova balvai šogad nominē arī aktīvistus no Krimas un Turcijas

Saharova balvai šogad nominē arī aktīvistus no Krimas un Turcijas

Eiropas Parlaments paziņojis Saharova demokrātijas balvai izvirzīto vārdus, kuru vidū ir arī aktīvisti no Turcijas un Krimas. Uzvarētāju paziņos oktobra nogalē. 

Paredzams, ka deputātu izvēle varētu izraisīt sašutumu no Turcijas varas iestādēm, ar kurām Briselei jau tā ir visai trauslas attiecības arī bēgļu krīzes dēļ.

Aizvadītajā gadā Saharova balvu piešķīra rakstniekam un aktīvistam no Saūda Arābijas Raifam Badavi, kurš internetā izveidojis politikas un reliģijas jautājumu apspriešanai paredzēta tiešsaistes diskusiju platformu.

Šogad žurnālists Čans Dundans ir viens no Saharova demokrātijas un brīvības balvai izvirzītajiem pieciem cilvēkiem. Viņš ir Turcijas dienas avīzes „Cumhuriyet” jeb “Republika” bijušais galvenais redaktors. 

Aizvadītajā novembrī viņu arestēja pēc tam, kad laikraksts bija ziņojis par Turcijas slepeno dienestu sadarbību ar kaujiniekiem Sīrijā, kam nelegāli piegādāti ieroči. Žurnālistam piesprieda piecus gadus un desmit mēnešus ilgu cietumsodu par valsts noslēpuma izpaušanu.

Notika arī slepkavības mēģinājums, kad kāds vīrietis ar ieroci publiskā vietā vērsās pret Dundanu, kurš necieta, bet vēlāk bija spiests atzīt, ka vairs savā zemē nejūtas drošs, un tagad radis patvērumu ārpus Turcijas.

Paredzams, ka turku žurnālista izvirzīšana vārda brīvības apbalvojumam varētu izsaukt negatīvu reakciju no Turcijas varas puses, īpaši laikā, kad pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma prezidenta Režepa Tajipa Erdogana vara vērsusies pret daudziem tūkstošiem valstī un nesaudzē arī žurnālistus un sabiedrībā aktīvus cilvēkus. Dundana laikraksta publikācijas joprojām varas iestādes uzskata par valsts nodevību.

Līdz ar viņu, Saharova balvai simboliski pieteikti arī visi tie, kuri joprojām cīnās par domas un vārda brīvību Turcijā.

Eiropas Parlamentā, atšķirībā no Eiropas Komisijas un dalībvalstīm joprojām saglabājas daudz kritiskāka attieksme pret Turciju, ar kuru Eiropas Savienība ir slēgusi līgumu par bēgļu izmitināšanu, bet joprojām nevar vienoties par bezvīzu režīmu, ko Turcija prasa. Parlamentā joprojām ir ievērojama opozīcija, kas norāda uz demokrātijas un cilvēktiesību pārkāpumiem Turcijā.

Demokrātijas balvai nominēts arī Krimas tatāru nacionālās kustības līderis Mustafa Džemiļevs, kurš savulaik vadīja Krimas tatāru parlamentu „Mejlis”, ir PSRS disidents, Ukrainas Parlamenta deputāts.

Viņš balvai izvirzīts par to, ka jau vairāk nekā pusgadsimtu cīnās  par minoritāšu un cilvēktiesībām.

Džemiļevam bija tikai seši mēneši, kad viņa ģimeni izsūtīja uz Centrālāziju kopā ar vēl daudziem citiem Krimas tatāriem, un viņš varēja atgriezties dzimtenē tikai pēc 45 gadiem. Tagad, kad Krimu ir okupējusi Krievija, cilvēktiesību aktīvistam atkal ir liegts būt dzimtenē.

Īsi pirms Krievijas militāristu ieiešanas Krimā, Džemiļevs intervijā „Radio Brīvā Eiropa” sacīja, ka tas, ko dara Maskava Krimā, ir ceļš uz katastrofu, izolāciju un pilnīgu cieņas zaudēšanu.

„Tas, ko ir izdarījusi Krievija, tās vara rada lielus zaudējumus pašas Krievijas  un tautas interesēm. Tas ir katastrofas, izolācijas un valsts diskreditācijas ceļš. Es, protams, gribētu, lai Krievija pēc iespējas ātrāk kļūtu par demokrātisku, pasaulē cienījamu valsti, lai tā ievērotu visas starptautiskās normas. Bet, lai tā notiktu, ir jāmaina režīms,” intervijā pauda Džemiļevs.

“Dod Dievs krieviem spēku, gudrību un spēju organizēties tā, lai viņi spētu izrādīt tādu pretestību, kas izraisītu demokrātiskas pārmaiņas! Un tad arī jautājums par mūsu teritoriālo vienotību atrisināsies mierīgā ceļā,” sacīja aktīvists.

Saharova balvai nominētas arī Nadja Murada Basē un Lamija Adži Bašara – jaunas sievietes no Ziemeļirākas, kuras piedzīvojušas teroristiskā grupējuma „Islāma valsts” jeb “Daīš” barbarismu, kas vērsts pret tur dzīvojošo Jazidi kurdu minoritāti.

Abas ir no Kočo ciemata Irākā, kuru 2014. gada vasarā ieņēma „Islāma valsts” un piespieda tur dzīvojošās sievietes kļūt par seksa verdzenēm. 21 gadu vecā Nadja un 18 gadīgā  Lamija, kurām pēc atkārtotiem mēģinājumiem izdevās izbēgt no šausmās un patverties Eiropā,  jau ilgstoši vēsta starptautiskajai sabiedrībai  par teroristu zvērībām un aicina atzīt pret Jazidi minoritāti vērsto genocīdu.

Savukārt, 46 gadus vecais ekonomists un blogeris Ilhams Tohti ir no Ķīnas uiguru minoritātes un šobrīd izcieš mūža ieslodzījumu. Viņu apsūdz separātismā pēc tam, kad viņš atbalstījis uiguru mājaslapu internetā, kuras nolūks bija veicināt izpratni starp uiguriem un pārējiem Ķīnas iedzīvotājiem.

Saharova balvas galveno uzvarētāju paziņos 27. oktobrī, un to kā allaž pasniegs decembrī īpašā ceremonijā Eiropas Parlamenta ēkā Strasbūrā.

Aizvadītajā gadā to saņēma blogeris no Saūda Arābijas Raifs Badavi, kurš  ir pērts un izcieš 10 gadu cietumsodu par sociālu, politisku un reliģisku debašu sākšanu savā interneta tīmekļa vietnē, ko vara uzskatīja par islāmu zaimojošām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt